Pasākumā piedalīties tika aicināti trīs skolēni no katras skolas, kurā bērni mācās kristīgo mācību. Ja iepriekšējos gados šis pasākums bija organizēts kā radošās darbnīcas, tad šogad tas noritēja citādi, proti, skolēni tika aicināti kopīgi ceļot pa Bībeles ciemu. Tāpēc pasākumam arī bija dots šāds nosaukums - "Mēs kopā Bībeles ciemā". Kad visi pasākuma dalībnieki bija ieradušies Centra sākumskolas zālē, kas bija kļuvusi par Bībeles ciema Viesu namu, saņēmuši dalībnieka kartes un noskaidrojuši, ka mūs visus vieno ticība un mīlestība uz vienu Trīsvienīgo Dievu, katoļu priesteris Romāns Grankovskis sveica visus klātesošos Kristus Augšāmcelšanās svētkos, aicināja uz kopīgu lūgšanu un deva svētību veiksmīgai pasākuma norisei. Nu ceļojums varēja sākties! Skolēni, sadalījās sešās grupās un veica pirmo uzdevumu - vienojās, ar kādu transporta līdzekli dosies apceļot Bībeles ciemu. Tad, saņēmuši grupas ceļojuma karti, sastājoties izveidoja savu transporta līdzekli devās uz Bībeles ciemu. Un tā ceļojumā devās gan gaisa balons, gan lidmašīna, gan vilciens, gan kuģis, gan automobilis. Ceļotāji iepazinās ar Bībeles ciema ievērojamākām vietām, katrā izlasīja un kopīgi mācījās saprast kādu Bībeles pantu par Dieva vārdu, papildus veicot interesantu uzdevumu, un kā suvenīru saņēma noslēpumainu aploksni. Bībeles ciema bibliotēkā skolēni uzzināja, ka „Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi” (Jes 40: 8) un izgatavoja ļoti interesantu no visām pusēm atveramu grāmatiņu krusta formā. Dārzniecībā skolēni atpazina dažādas augļu sēklas un uzzināja, ka arī "sēkla ir Dieva vārds" (Lk.8:11). Ar dārzniekiem skolēni pārrunāja, kādā augsnē - cilvēka sirdī, Dieva vārda sēkla aug vislabāk un nes vistīkamākos augļus. Bākā skolēni dalījās pieredzē par piedzīvoto tumsā, pēc taustes atpazina dažādus gaismas ķermeņus un atklāja, ka “Tavs (Dieva) vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem” (Ps16:1). Savukārt, ja grib uzbūvēt māju uz klints ar stipriem pamatiem, ir vajadzīgs veseris - „Vai Mans Vārds nav... kā veseris, kas sagrauj klintis?” (Jeremijas 23:29) - to skolēni atklāja pie Bībeles ciema mājas būvētājiem un arī paši mēģināja uzbūvēt no klucīšiem tādu māju, kura nesabruktu ne vētrā, ne zemestrīcē. Zelta kaltuvē skolēni uzzināja, ka, zelta raktuvēs darbs ir ļoti bīstams. Taču, lai iegūtu kaut ko ļoti vērtīgu, ir vajadzīga piepūle, pacietība, laba griba un paļāvība uz Dievu. Tad skolēni ar lielu pacietību meklēja Bībelē četras norādītās rakstu vietas, izrakstīja no tām noteiktu vārdu un no tiem salika teikumu - Dievs ir labs vienmēr! Skolēni kopīgi izsecināja, ka tāpēc, ka Dievs vienmēr ir labs, uz Viņu vienmēr var paļauties un lūgt: “Pasargi mani, Dievs, jo es paļaujos uz Tevi!” (Ps 16:1). Bībeles ciema Baznīcā skolēni pārrunāja, ko mēs saprotam ar vārdu Baznīca, cik tā ir svarīga katram no mums un iemācījās jauku dziesmu Dieva godam. Kad visas ceļotāju grupas atkal atgriezās Viesu namā, varēja vērt vaļā iegūtās suvenīru aploksnes. Katrā no tām bija viens puzles gabaliņš. Saliekot puzles gabaliņus kopā, skolēni ieguva Bībeles attēlu ar faktiem par pašu Bībeli - kas ir Bībele, uz kā un cik ilgā laikā tā tika sarakstīta, kas ir tās autors, no cik grāmatām tā sastāv un cik pasaules valodās tā ir tulkota. Skolēni ievēroja, ka attēla centrā ir krusta zīme - Bībeles centrālā vēsts: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš deva Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību” (Jņ.3:16). Pasākuma noslēgumā skolēni saņēma pateicības par aktīvu piedalīšanos un par centību ikdienas situācijās ievērot kristīgās mācības stundās apgūtās vērtības. Kā jau sadraudzības pasākumā, neizpalika arī garšīgs kliņģeris. 
.jpg)
| 
