Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Arheologi izdibina, kas tika servēts Pēdējās vakariņās
03.05.2017 pl. 20:26
Jēzus un apustuļi pie galda nesēdēja, kā arī nelietoja koka galda piederumus. Nesenais pētījums par Palestīnas virtuvi un ēšanas paradumiem Jēzus laikā apstiprina, ka papildus neraudzētajai maizei un vīnam Pēdējās vakariņās bija iekļauti arī tādi ēdieni kā pupiņu sautējums, jēra gaļa, olīves, rūgtās zāles, zivju mērce un tamaras – dateles.

Turīnas Austrumu mākslas muzeja pētnieks un arheologs no Petri centra Itālijā Dženerozo Určioli (Generoso Urciuoli) un Marta Beronjo (Marta Berogno), Turīnas Ēģiptes muzeja arheoloģe un eģiptoloģe ir veikuši šo pētījumu, kas tiks publicēts nākošmēnes grāmatā ar nosaukumu “Jeruzaleme: Pēdējās Vakariņas” (Gerusalemme: L’Ultima Cena).

Pētnieku savākto un apkopoto materiālu daudzums bija pietiekoši plašs, lai arheologi atrastu nepieciešamo informāciju par ēšanas paradumiem Jeruzalemē 1.gs. sākumā. Piemēram, viņi rada apstiprinājumu tam, ka Pēdējās vakariņas netika servētas uz taisnstūrveida galda (kā bieži attēlots sakrālajā mākslā), bet Jēzus un viņa apustuļi pēc romiešu paraduma bija nometušies drīzāk uz grīdas, sēdēdami uz spilveniem. “Tajā laikā Palestīnā ēdienu pasniedza uz zemiem galdiem, un viesi sēdēja uz spilveniem uz grīdas un paklājiem,” Určioli teica.

Un, protams, Jēzus un apustuļi nebūt nebija sarindojušies gar galda malu, bet, visticamāk, sasēdās, sekojot precīziem tā laika etiķetes noteikumiem, saskaņā ar kuriem vissvarīgākie viesi sēdēja galvenajam viesim labajā vai kreisajā pusē. “Jāņa evaņģēlijs norāda, ka Jūda bija ļoti tuvu Jēzum, iespējams, sēdēja viņam pie kreisās rokas. Patiesībā mums ir teikts, ka Jūda pamērcēja savu maizi Jēzus šķīvī, sekojot tā laika paradumam ēst ēdienu no kopējā trauka,” sacīja Určioli.

Lai izzinātu, kas bija Pēdējo vakariņu “ēdienkartē”, viņi izmantoja un vadījās pēc fragmentiem no Bībeles - par Būdiņu svētkiem (jeb Sukots), kāzām Kānā (kur Jēzus pārvērta ūdeni vīnā) un Hēroda viesībām (kurās tika pieprasīta Jāņa Kristītāja galva). “Fragments par kāzām Galilejas Kānā ļāva mums saprast jūdu likumus attiecībā uz uzturu (kašruts jeb kashrut), kas nosaka, kādus ēdienus drīkst vai nedrīkst ēst un kā tiem jābūt pagatavotiem. No otras puses, Hēroda svinības ļāva mums analizēt romiešu kulinārās ietekmes Jeruzalemē,” teica arheologs.

Pētījums atklāj, ka līdzās neraudzētajai maizei un vīnam, Pēdējās vakariņās, iespējams, ietilpa arī tzir, tipiskas romiešu zivju mērces garum paveids; jēra gaļa; cholent (jeb hamin) – uz lēnas uguns ilgi vārīts saceptu pupiņu, kartupeļu un gaļas sautējums; olīves ar izopu; rūgtās zāles (garšaugi) ar pistācijām; dateļu chasoret; un, visticamākais, valriekstu pasta.

“Rūgtās zāles un chasoret ir tipiski jūdu Pashas (Pesaha svētki jeb Pessah) ēdieni, kas, līdzīgi kā cholent, galvenokārt tika ēsti svētku laikā. Taču, no otras puses, izops tika lietots arī ikdienas uzturā,” stāstīja pētnieki.

Aleteia.org
Tulk.: D.B.