Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Kurzemē

4.maija ekumeniskais dievkalpojums Liepājā
04.05.2017 pl. 21:23
"4.maijs – Brīvības svētki", ar šādu devīzi Latvijas Nacionālie bruņotie spēki mūsu valsts Neatkarības atjaunošanas dienu šogad svinēja Liepājā. Kopš 2012.gada šajā dienā armijas parāde notiek katrreiz citā Latvijas pilsētā, lai dotu iespēju arī cilvēkiem ārpus Rīgas iepazīties ar bruņotajiem spēkiem.

Diena iesākās ar ekumenisku dievkalpojumu Liepājas svētās Trīsvienības katedrālē. Tajā piedalījās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Liepājas mērs Uldis Sesks un citas amatpersonas, arī virsnieki un karavīri, un pilsētas iedzīvotāji. Aizlūgumu ievadīja Jūras spēku flotiles kapelāns kapteinis Dāvids Šterns. Viņš rosināja ar vienkāršu, pazemīgu sirdi tuvoties Dievam un pateikties Viņam par to, ka mums ir šī zeme, valsts, kur varam dzīvot. Apzināties, ka mums ļoti daudz ir dots. Ir daudzas lietas, kas mums sāp, uztraucamies par drošību un citām lietām. Taču kapelāns gribētu, lai arī karavīri zinātu, ka ik dienas, ik svētdienas baznīcās par viņiem tiek lūgts. Savas uzrunas nobeigumā viņš nolasīja 51. psalmu – Dāvida grēku nožēlas lūgšanu.

Tad tika nolasīts lasījums no apustuļa Pāvila 1. vēstules Timotejam 2. nodaļas, no 1. līdz 6. pantam, un Liepājas diecēzes bīskaps Viktors Stulpins nolasīja fragmentu no Mateja evaņģēlija 7. nodaļas, no 24. līdz 27. pantam, ko visi noklausījās, kājās stāvēdami.

Pēc kora dziedājuma garīdznieki aizlūdza par Dieva Vārda izplatīšanos; par Svētā Gara gaismu tiem, kam uzticēta valdīšana mūsu zemē, kam uzticēts sargāt mieru tās robežās, lai zobens kalpo dzīvības sargāšanai, ne posta nešanai; par visiem cilvēkiem, par kritušajiem karavīriem – Latvijas brīvības aizstāvjiem.

Liepājas luterāņu bīskaps Hanss Martins Jensons sprediķī norādīja uz to, ka mūsu valstī valda miers, mēs neizjūtam tik spēcīgus terora draudus kā citās Eiropas valstīs, kur karavīri ar ieročiem stāv pat pie ieejām baznīcās. “Bet kā mēs novērtējam ārējo miera stāvokli, kas mums pašlaik ir dāvāts?” vaicāja bīskaps. “Vai mūsu miera laika novērtējums izpaužas pateicībā?” Cilvēku attieksme pret politiķiem visbiežāk ir negatīva. Daudzas labas lietas tiek noklusētas, sliktās – pārspīlētas. Taču kritikai jābūt korekti konstruktīvai. Politika tiek uztverta kā kaut kas slikts, lai gan tai būtu jābūt svarīgai kalpošanai. “Mūsu līdzatbildība ir, kā mēs runājam ar un par tiem, kas darbojas sabiedrības labā.” Mums ir daudz, par ko pateikties. Dievs mums ir devis brīvu valsti, lai mēs darītu labas lietas. Mums ir valsts vadītāji, lai nodrošinātu brīvību, lai varam mierīgi dzīvot visā dievbijībā un mierā. Dzīvot dievbijībā nozīmē zināt Dieva gribu, viņa baušļus un dzīvot saskaņā ar tiem. “Tad mēs esam gudri,” teica bīskaps. Ikviens, kas tā dara, pielīdzināms gudrajam vīram, kas ceļ savu māju uz klints, kā tika lasīts Mateja evaņģēlijā. Ja valsts vadītāji nodrošina, ka valsts iedzīvotāji var dzīvot mierīgu dzīvi visā dievbijībā, un cilvēki arī izmanto šo miera laiku, lai tā dzīvotu un savu dzīvi un valsti būvētu uz šī stabilā un pārbaudītā pamata, tas ir par svētību gan mums, gan Latvijai kopumā. “Lai Dievs mums palīdz celt savu valsti uz pārbaudīta pamata!” novēlēja bīskaps H. M. Jensons.

Nobeigumā visi klātesošie nodziedāja valsts himnu, kam sekoja garīdznieku svētību.

S.Veita,
Katedrāle.lv