Plānojot nākotni, var nonākt zem nopietna spiediena iegūt vislabāk apmaksāto darbu vai iekļūt visprestižākajā skolā. Rezultātā mēs aizmirstam pārbaudīt, kāpēc mēs vispirmām kārtām gribam īstenot tieši šīs iespējas un nekad neuzdodam vissvarīgākos jautājumus. Vai jurista darbs dara mani laimīgu, vai tomēr tā vietā man nevajadzētu būt mājās sēdētājam tēvam? Vai ir vērts doties studēt uz Jeilu (red.: - Jeilas Universitāte ASV Konektikutas štatā), ja manas dzīves lielā mīlestība - persona, ar kuru vēlos apprecēties, nevar turp doties kopā ar mani, un mūsu attiecības izbeidzas? Kļūdīšanās izvēloties dzīves mērķi, nav jauna problēma. Pirms 500 gadiem, būdams jauns vīrietis, sv. Ignācijs no Lojolas nekad neatrada laiku apsvērt savu nākotni. Tā vietā viņš pavadīja laiku, mainot sievieti pēc sievietes un dzenoties pēc jaunākās modes drēbēm. Viņam patika arī bramanīga dižošanās ar militāriem varoņdarbiem un spožiem zobeniem. Galu galā viņa dzīvesveids piemeklēja viņu, kad viņš kaujas laikā tika nopietni ievainots ar lielgabala lodi. Atveseļošanās laikā, pavadot laiku uz gultas, viņam bija laiks padomāt par savu dzīvi un atklāt savas dzīves jēgu: uzsākt jauna ordeņa dibināšanu. No tā brīža viņš kļuva par pilnīgi citu cilvēku. Cerot, ka tas varētu palīdzēt citiem, Ignācijs pierakstīja dažus no soļiem, kurus viņš spēra, lai atklātu savu dzīves jēgu. Te ir daži no viņa ieteikumiem, kuri balstās viņa Garīgo vingrinājumu grāmatas nodaļā ar nosaukumu “Labas izvēles veikšana”. Izvēlies pareizo laiku, lai padomātu par to Ja tu neesi pietiekoši vecs un pietiekoši pieredzējis, ir grūti izdarīt pareizo izvēli attiecībā uz savu nākotni. Mazs bērns var pārliecinoši pasludināt, ka viņš spēlēs profesionālo basketbolu, bet 36 gadīgajam (savus mērķus) vajadzētu zināt labāk. Tu beidzot vari izdarīt lielo izvēli, kad esi atpazinis savus dabas dotos talantus un to, kuras aktivitātes tev patīk vai nepatīk. Vēl svarīgāk ir nepieņemt svarīgus lēmumus laikā, kad esi noraizējies vai apjucis. Var likties, ka tas ir fikss risinājums tikšanai atpakaļ uz pareizā ceļa, tomēr tas izdodas reti, jo brīdī, kad esi nenoteiks un nenostabilizējies, tu par savu nākotni nevari izlemt racionāli. Iedomājies sevi nākotnē Tu desmit vai divdesmit gadus vēlāk – vai esi laimīgs par savu izvēli? Vai tu to pieņemtu vai nē? Es, piemēram, iedomājos sevi par profesionālu mākslinieku, gleznotāju, un tas lika man pārklāties aukstiem sviedriem, lai gan man ir talants uz gleznošanu. Tad es iedomājos sevi par priesteri, un momentā mani pārņēma apmierinātības un atvieglojuma sajūta. Šis vingrinājums nevar garantēt nevienam noteicošu rezultātu, bet tas ir labs iesākums. Pajautā cilvēkiem, kuri tevi pazīst vislabāk Es zinu, tā ir traka ideja jautāt kādam citam tev palīdzēt! Cilvēki, kuri tevi pazīst vislabāk var pārsteigt ar to, kā viņi izprot un kāds ir viņu ieskats par tavu dzīvi. Paveroties no neitrāla skatpunkta, viņi ikdienas redz, kas tevi dara laimīgu, tādēļ apjautāties par viņu viedokli nav nemaz tik slikta ideja. Šis lūgums pēc palīdzības ietver arī lūgšanu, jo kurš gan tevi pazīst labāk, ja ne Dievs? Kad esi apjucis, lūgšana un sarunas ar draugiem ievieš tik vajadzīgo skaidrību par tavu paša sevišķo un specifisko dzīves mērķi. Padomā par ietekmi uz pārējo dzīvi Kad reiz esi atradis savu mērķi, tu to pazīsti, jo arī viss pārējais sastājas savās vietās. Vai tu esi izvēlējies karjeru, dzīvesveidu un mērķus, kas nāk par labu tavai veselībai, ģimenei un draudzībai, vai arī tie ir par iemeslu tikai galvassāpēm, ko izraisa ilgas stundas nīstamā darbā, sociālais spiediens vai nereālas cerības? Paņem, piemēram, labi apmaksātu darbu, kas tev piedāvāts, bet, lai pie tā tiktu, tev jāpavada darbā ilgas stundas un izbraukumi, kas atrauj tevi no ģimenes. Šāds darbs teorētiski var šķist brīnišķīgs, bet realitātē tā var būt novirzīšanās no tava patiesā dzīves mērķa - vismaz pa daļai būt laimīgam ar savu ģimeni. Dzīves skatīšana vienā veselumā palīdz tev izvairīties no viena atsevišķa faktora pārvērtēšanas lamatām. Iedomājies, ka esi kāds, kurš dod padomu tev pašam Ko tu sev teiktu? Vai tu būtu vīlies savās izvēlēs? Gandarīts? Šis vingrinājums ir noderīgs, lai veicinātu racionālu, objektīvu domu gaitu, kas mazina emocionālo domāšanu. Cits tā variants būtu iedomāties personu, ļoti līdzīgu sev pašam, kura prasa tavu padomu lielā lēmuma pieņemšanā. Kādu padomu tu dotu? Par kuriem, tavuprāt, svarīgajiem faktoriem tu viņam atgādinātu, pieņemot lielos, dzīvi mainošos lēmumus? Iedomājies, ka vadi pēdējās savas dzīves minūtes Vai esi laimīgs par to dzīves ceļu, ko esi savā dzīvē gājis? Ja nē - ko tu vari mainīt? Ja tu rītdien nomirsti un tev, skatoties uz visu, ko pats nožēlo, ir jādod padoms citiem, kas būtu tas, ko tu gribētu mainīt? Neizvēlētais ceļš vai arī nepareizās prioritātes? Apsvērt domu par nāvi - tas palīdz nostādīt dzīvi redzeslokā, un šis ir vingrinājums, kas varētu būt noderīgs ikvienam no mums dienu no dienas. Ne jau visi varam kļūt par slaveniem sportistiem, bet ikvienam no mums priekšā ir nolikts savs dzīves komplekts un mērķis, kuram esam radīti. Un, kad reiz to esam atraduši, nekas nevarēs darīt mūs laimīgākus. Aleteia.org
Tulk.: D.B.
Foto:Wikipedia | 
