Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Marija palīdz mums raudzīties uz priekšu pat visdziļākajā tumsā
11.05.2017 pl. 12:40
Turpinot katehēzes par cerību, 10. maija vispārējās audiences laikā pāvests pievērsās Dievmātei, kura ir cerības Māte. Kad mums liekas, ka visam ir zudusi jēga, Marija māca mūs paļāvīgi gaidīt un sniedz savu atbalstu – viņš uzsvēra.

Francisks atgādināja, ka Dievmāte piedzīvoja dziļu tumsu. Svētā Jāņa evaņģēlijā lasām: “Bet pie Jēzus krusta stāvēja Viņa māte un Viņa mātes māsa Marija, Kleofasa sieva, un Marija Magdalēna. Tad Jēzus, redzēdams māti un mācekli, ko Viņš mīlēja, stāvam, sacīja savai mātei: Sieviet, lūk, tavs dēls! Pēc tam Viņš sacīja māceklim: Lūk, tava māte! Un no tās stundas māceklis ņēma viņu pie sevis” (Jņ 19, 25-27). Jēzus ciešanu un nāves stunda Marijai bija visdziļākās tumsas brīdis. Tomēr viņa “palika” stāvam krusta pakājē, jo bija uzticīga Dieva plānam. Pāvests arī atzina, ka viņai nebija viegli teikt “jā” eņģelim pasludināšanas brīdī. Viņa neko nezināja, kas viņu sagaidīs. Tomēr viņa, būdama sieviete pašā jaunības plaukumā, drosmīgi atbildēja “jā”. Tas bija Marijas pirmais paklausības solis no visiem daudzajiem soļiem, ko viņa spers savas dzīves laikā. Evaņģēlisti vēstī, ka viņa katru vārdu un katru notikumu pārdomāja savā sirdī, viņa klausījās un pieņēma dzīvi tādu, kāda tā bija, ar visiem tās priekiem un bēdām.

Šajā sakarā Svētais tēvs norādīja uz kādu skaistu psiholoģiska rakstura iezīmi. Kad Mariju piemeklē nedrošība, ciešanas un tumsa, viņa nenoslēdzas sevī un neļaujas bezcerībai. Viņa neprotestē un nesaceļas pretī sūrajam dzīves liktenim. Tā vietā šī sieviete klausās. “Neaizmirstiet”, mudināja Francisks, “ka cerība vienmēr ir cieši saistīta ar klausīšanos. Marija ir sieviete, kura klausās, kura pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir, ar visiem tās priekiem un ar visām tās traģēdijām, ko mēs nekad negribētu piedzīvot. Marija to pieņem pat vistumšākajā “naktī” – brīdī, kad viņas Dēls tiek pienaglots pie krusta koka”.

Evaņģēlisti gandrīz neko nerunā par Mariju līdz pat Jēzus ciešanu brīdim. Viņa it kā kaut kur pazūd. Viņa ir mēma Dieva Dēla noslēpuma priekšā. Taču viņa atkal parādās viskritiskākajā momentā – brīdī, kad liela daļa mācekļu nobīstas un pamet Jēzu. “Mātes nenodod”, uzsvēra pāvests. Neviens no mums nevar pateikt, kurš tai brīdī cieta vairāk: vai nevainīgais Jēzus, kurš tika pienaglots pie krusta, vai Viņa Māte, kura atradās sava Dēla krusta pakājē. Evaņģēlisti runā ļoti īsi, sakot, ka “viņa stāvēja”. Neko citu tie nesaka. Marija uzticīgi stāvēja krusta pakājē un cieta. Mums visiem ir zināmas mātes, stipras sievietes, kuras atbalsta savus bērnus ciešanās un cieš kopā ar viņiem.

Pēc Jēzus augšāmcelšanās Marija sper pirmos soļus arī kopā ar Baznīcu. Viņa, cerības Māte, atbalsta apjukušos un trauslos mācekļus. Šajā sakarā pāvests uzsvēra, ka mēs neesam bāreņi! Debesīs mums ir Māte! Viņš novēlēja, lai Marija, kura mums visiem dāvāja Jēzu, vienmēr atbalsta mūsu soļus un uzrunā mūsu sirdi, sakot: “Celies. Skaties uz priekšu! Raugies uz apvārsni!”. Mēs esam aicināti paturēt prātā – īpaši, kad mums klājas smagi, ka Marija ir mūsu cerības Māte.

Uzrunājot poļu svētceļniekus, Francisks atgādināja, ka Baznīca Polijā pirmdien svinēja bīskapa un mocekļa, svētā Staņislava, svētkus. Šis svētais ir Polijas galvenais aizbildnis. Viņš sekoja “Labā Gana” paraugam, aizstāvēja evaņģēliskās vērtības, iestājās morālās kārtības labā un atdeva savu dzīvību par savām avīm. “Lai viņa piemērs kalpo mums visiem par iedrošinājumu katrā dzīves situācijā spēt būt uzticīgiem Kristum, nest Viņa krustu un sekot Evaņģēlijam”, vēlēja Svētais tēvs, aicinot ticīgos lūgties par gaidāmo viņa svētceļojumu uz Fatimu. Audiences noslēgumā pāvests sirsnīgi sveica arī Maskavas patriarhāta jauno priesteru delegāciju, kas ieradusies Vatikānā un ko ir uzņēmusi Pontifikālā Kristiešu vienotības veicināšanas padome. Francisks novēlēja, lai Visvarenais Dievs, aizbildinot Vissvētākajai Marijai, svētī Krieviju un atbalsta krievu pareizticīgo Baznīcas pūliņus dialoga starp reliģijām labā un kopējā labuma veicināšanā.

Tā kā sestdien, 13. maijā, apritēs 100 gadi kopš tā laika, kad Dievmāte parādījās trīs Fatimas ganiņiem, pāvests aicināja jauniešus izkopt Dievmātes godināšanas kultu, ik dienas skaitot Rožukroni, slimniekiem novēlēja sajust Marijas klātbūtni brīžos, kad nospiež krusta nasta, jaunlaulātos mudināja lūgt Dievmātes aizbildniecību, lai viņu mājās nepietrūktu mīlestības un savstarpējās cieņas.

Radiovaticana.va
Foto: CNS