Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Industrializācijas upuru aizstāve
05.06.2017 pl. 08:09
Viņai bija modrs skats uz sava laika vajadzībām: Klāra Fey (Clara Fey) atvēra skolu nabadzīgām meitenēm un dibināja kongregāciju, kas šobrīd darbojas visā pasaulē. 2018. gadā viņu pasludinās par svētīgu.

Karitatīvais aicinājums nebūt nebija droši ielikts Klāras Fey šūpulī. Viņa piedzima 1815. gadā kā turīga audumu fabrikanta meita, iesākumā viņa atradās dzīves saules pusē. Taču, redzot strādnieku un viņu ģimeņu postu pieaugošās industrializācijas dēļ, viņa nosprauda sev par mērķi palīdzēt nabagiem un atstumtajiem. Par viņas neatlaidīgo, ticībā pamatoto rīcību 2018. gadā viņu pasludinās par svētīgu.

Jau kā jaunai meitenei viņai mieru nelika domas par ubagojošiem un pamestiem bērniem. Arī tēva agrā nāve un sociāli aktīvā māte iespaidoja Fey. Viņas paraugi bija abi brāļi, kas bija priesteri, un audzinātāja un dzejniece Luīze Henzele (Luise Hensel, 1798 – 1876). Tas viss stiprināja viņas vēlmi palīdzēt strādniekiem grūtībās un iesaistīt arī citus līdzīgi domājošos. Klāras mātes mājās rīkoto “svētdienas sarunu” laikā radās ideja: “Gribam dibināt skoliņu!” Klāra un viņas draudzenes 1837. gadā realizēja šo nabagu skolas projektu Āhenē, kas tolaik pieredzēja industrializācijas bumu. Taču ar izglītību vien nepietiek, secināja “dievbijīgās jaunkundzes”.

Tādējādi Fey un trīs viņas domubiedrenes 1844. gada 2. februārī oficiāli dibināja kopienu, kuras locekles dalīsies visā – gan dzīves telpā, gan arī materiālajos labumos – un solīsies dzīvot bezlaulības šķīstībā: Nabadzīgā bērna Jēzus māsu kopiena bija dzimusi.

Par savu devīzi viņas izvēlējās vārdus no Jāņa evaņģēlija “Manete in me” (“Palieciet manī”). Klāra, tikko 30 gadu veca, uzņēmās vadītājas pienākumus, viņai palīdzēja viņas garīgās draudzenes. Gadu gaitā draudzeņu loks pārveidojās par klosterisku kopienu ar uzdevumu palīdzēt novārtā pamestām meitenēm izglītoties un ieņemt cilvēka cienīgu vietu sabiedrībā.

Vatikāns atzinis brīnumu

Kopš 1848. gada, revolūcijas laika Vācijā, Nabadzīgā Bērna Jēzus kopiena piedzīvoja lielu uzplaukumu, nu tā bija oficiāla kongregācija, kuru atzinusi gan valsts, gan bīskaps. Priekšniece, saukta vienkārši par Māti, citu pēc citas dibināja 27 kopienas ar gandrīz 600 māsām. 1878. gada septembrī – kultūras cīņas* dēļ – Māte Klāra pārcēlās uz Nīderlandes Simpelveldi, kur vadīja kongregācijas izplatīšanos pa Eiropu. Tur viņa mira 1894. gada 8. maijā 79 gadu vecumā. 2012. gadā viņas mirstīgās atliekas pārveda uz Āheni, kur kopš tā brīža Jēkaba ielā, bijušajā galvenajā mājā, atrodas kongregācijas vadība. Šodien 450 māsas darbojas daudzās Eiropas zemēs (arī Latvijā – tulk. piez.), Indonēzijā, Kazahstānā, Kolumbijā un Peru.

Pirms apmēram viena mēneša Vatikāns paziņojis, ka apstiprināts beatifikācijai nepieciešamais brīnums, kas noticis ar Mātes Klāras Fey aizlūgumu. “Ar šo spriedumu tiek godināta Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu dibinātāja par viņas garīgumu un aktīvo tuvākmīlestības darbu,” skaidroja Āhenes bīskaps Helmuts Dīzers (Helmut Dieser). Svinības notiks nākamgad Āhenes domā, precīzs datums vēl nav pziņots.

* ”Kultūras cīņa” – 1873. gadā mediķa un politiķa Rūdolfa Virhova (1821–1902) ieviests politisks jēdziens. Domstarpības starp protestantisko prūšu valsti un katoļu Baznīcu ap 1871 – 1887. (Tulk. piez.)

Katholisch.de
Tulk.: S.Veita