Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Arhibīskaps kļūs par Lietuvas pirmo beatificēto padomju laika mocekli
13.06.2017 pl. 07:57
Lietuvas arhibīskaps, kurš tika nogalināts pēc 16 gadiem cietumos, lēģeros un darba nometnēs, saņemot nāvējošu injekciju, kļūs par pirmo padomju laiku katoļu mocekli, kurš tiks pasludināts par svētīgo. Arhibīskaps Teofils Matuļonis (Teofilius Matulionis) tiks beatificēts 25.jūnijā Viļņā.

Viļņas arhibīskaps Gintars Grušs (Gintaras Grušas), Lietuvas bīskapu konferences prezidents, sacīja, ka mocekļa nāvē mirušais prelāts “upurēja savas ciešanas par Krievijas atgriešanos”, vienlaicīgi arī “virzot Baznīcu uz priekšu”, mācot garīdzniekiem palikt ar savu ganāmo pulku, pat ja tas nozīmē paciest vajāšanas un izsūtīšanu trimdā.

Arhibīskapa Teofila Matuļoņa beatifikācijas ceremonija notiks 25. jūnijā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Tiek lēsts, ka ieradīsies ap 30 000 cilvēku, ieskaitot arī bīskapus un priesterus no ārzemēm.

“Viņš būs ne vien mūsu pirmais padomju laika moceklis, ko atzinusi universālā Baznīca, bet arī Lietuvā pirmais, kurš beatificēts savā dzimtajā zemē,” teica Viļņas arhibīskaps Gintars Grušs.

T. Matuļoņa “radikālā ticība meklēt patiesību par katru cenu” ir saistoša vēsts, sevišķi jaunajiem ļaudīm, kuri piedalīsies divu dienu jauniešu svētkos pirms ceremonijas, prelāts teica ziņu aģentūrai Catholic News Service šā gada 8. jūnijā.

“Ņemot vērā pašreizējo spriedzi mūsu pasaules daļā, viņa aicinājums saglabāt mieru un sekot dievišķajai gribai, zinot, ka Dievs vienmēr dod mums tās dāvanas, kuras mums nepieciešamas, paliek aizvien ļoti aktuāls,” arhibīskaps G. Grušs teica.

“Būt ticības lieciniekam nebūt nenozīmē iet līdz nāvei. Ir arī vieglākas formas vajāšanas, kas ik dienu sastopamas mūsu sabiedrībā, un stāšanās tām pretī prasa no mums drosmi,” viņš teica.

Matuļonis dzimis 1873. gadā mājās “Kudoriškis” Alantos pagastā Ukmerģes apriņķī Lietuvas ziemeļaustrumos. 1900. gadā tika ordinēts Pēterburgā Krievijā, bet pēc darba kaimiņzemē Latvijā (red. – vienu gadu T. Matuļonis kalpojis kā vikārs Varakļānu draudzē un no 1901. līdz 1910. gadam bijis prāvests Bikavas Jēzus Sirds draudzē) dzīvoja un kalpoja Pēterburgā  Sv. Katrīnas baznīcā un Vissv. Jēzus Sirds baznīcā. Arestēts saistībā ar 1923. gada tiesas procesu pret Janu Cieplaku un citiem katoļu garīdzniekiem un pavadījis ieslodzījumā 3 gadus. Sešus gadus vēlāk pēc amnestijas, 1929. gadā, viņš slepenībā tika iecelts par bīskapu, taču pēc gada viņam tika piespriests 10 gadu ieslodzījums, un viņš tika izsūtīts uz Solovku gulagu Soloveckas salās Baltajā jūrā.

T. Matuļonim atļāva atgriezties Lietuvā 1933. gada ieslodzīto apmaiņas ietvaros. Viņš strādāja par militāro kapelānu un palīdzēja popularizēt un vairot veltīšanos Vissvētākajai Jēzus Sirdij. Atguvis brīvību, viņš devās uz Romu, kur saņēma audienci pie pāvesta Pija XI, kā arī apmeklēja lietuviešu draudzes ASV. 1943. gadā iecelts par Kaišadores bīskapu, taču 1946. gadā viņš tika arestēts par atteikšanos sadarboties ar Lietuvas padomju okupantiem un garīdzniecības aicināšanu uz cīņu pret padomju varu un tika izsūtīts uz dažādiem cietumiem. Bīskapa pienākumus viņš atsāka slepenībā pildīt tikai pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma 1956. gadā un atgriešanās Lietuvā.

Pāvests Jānis XXIII viņu iecēla par arhibīskapu 1962. gadā, tomēr T. Matuļonis nesaņēma Padomju Savienības atļauju piedalīties Vatikāna 2. koncilā. Viņš nomira 1962. gada 20. augustā no nāvējošas injekcijas, ko pēc brutālas sasišanas viņa paša dzīvoklī, kā tiek uzskatīts, izdarīja VDK policija.

Beatifikācijas lieta tika ierosināta 1990. gadā pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas un pabeigta līdz ar pāvesta dekrētu par moceklību 2016. gada decembrī.

Lietuvas bīskapu konferences 13. aprīļa pastorālajā vēstījumā teikts, ka T. Matuļonis “izdzīvoja Lieldienu vēsti” un ka viņš ir parādījis “mieru, paļāvību un labestību” pat pret saviem vajātājiem.

G. Grušs pieļauj, ka tas, ka pāvests uzaicināja T. Matuļoni piedalīties Vatikāna 2. koncilā, bija “pēdējais piliens” Lietuvas padomju vadoņu kausā.

Pēdējais no lietuviešiem, kas tika beatificēts, ir Jurgis Matulaitis-Matulevičius (1871-1927), Bezvainīgās Ieņemšanas māsu kongregācijas dibinātājs, kuru pasludināja par svētīgo pāvests sv. Jānis Pāvils II 1987. gadā  Romā.

Baznīca ir lūgusi arī bīskapa Vincenta Borisevičiusa beatifikāciju, kurš tika nošauts 1946. gadā par iespējamo sadarbošanos ar pagrīdes cīnītājiem, kā arī beatifikāciju arhibīskapam Mečislovam Reinis, kurš 1953. gadā mira cietumā Krievijā. Mocekļa nāvē bojā gājušo katoļu lietas ir dokumentētas 1997. gadā dibinātajā Lietuvas Genocīda un pretošanās kustības izpētes centrā.

G. Grušs pauda cerību, ka pārējo mocekļu lietas, kuru beatifikācijas process ir aizkavējies, varētu drīzumā pavirzīties raitāk uz priekšu: “Mums ir darīšana ar neseno vēsturi, un, tāpat kā esam no jauna uzcēluši mūsu Baznīcu, mēs iegūsim arī resursus un visas nepieciešamās kompetences.”

Cruxnow.com
Tulk.: D.B.