Baznīca ir cieņas apliecinājums no bīskapa Tensera, kurš ir franciskāņu kapucīnu brālis un kurš ir dzimis Slovākijā. Slovākijas premjerministrs Roberts Fiko (Robert Fico) un vēl divi Slovākijas valdības pārstāvji pievienojās bīskapam Tenseram baznīcas iesvētīšanā 17. jūnijā Islandes pilsētā Reijdjarfjordjurā (Reyðarfjörður), kas atrodas 400 jūdzes uz ziemeļaustrumiem no Islandes galvaspilsētas Reikjavīkas. Vulkāniskajā, klinšainajā Islandes zemē ar kokmateriāliem ir nabadzīgi, tādēļ baznīca tika celta no Slovākijas kokiem, tad izjaukta un nosūtīta uz Islandi atkārtotai montāžai. “Jūs Islandē neatradīsiet nevienu šāda veida māju vai baznīcu,” bīskaps Tensers teica slovāku avīzei The Slovak Spectator. Baznīca pēc formas būvēta kā sv. Damiāna krucifikss – austrumu stila ikona, kuru dažreiz dēvē par franciskāņu krucifiksu, jo sv. Francisks no Asīzes lūdzās šāda krusta priekšā, kad viņš no Dieva saņēma uzdevumu no jauna uzcelt baznīcu. Islandes ziņu avoti informē, ka jaunajā baznīcā sēdvietu skaitu ir pildināts dubultā - no 25 līdz 50 vietām, salīdzinot ar iepriekšējo kapucīnu klosterbrāļu kapelu, tādejādi ļaujot uzņemt tajā arvien pieaugošo cilvēku skaitu, kuri ierodas no visiem valsts reģioniem, lai piedalītos Svētajā Misē kopā ar klosterbrāļiem. Islandes iedzīvotāji pārsvarā ir luterāņi, nedaudzie 13 000 katoļticīgo veido tikai 3-4 % no valsts 350 000 iedzīvotājiem. Daudzi no Islandes katoļticīgajiem iedzīvotājiem ir poļu imigranti, kuri ieradušies valstī strādāt. Vairums priesteru Islandē arī nāk no citām valstīm – no Polijas, Slovākijas, Īrijas, Francijas, Argentīnas, Anglijas un Vācijas. Valstī dzīvo un darbojas arī sieviešu reliģisko ordeņu un kongregāciju klostermāsas, piemēram, Kunga un Mataras Jaunavas Marijas kalpones, meksikāņu māsas no Gvadalaharas, Žēlsirdības misionāres un divi Karmela ordeņi. Valsts ir sadalīta sešās draudzēs, un viena vienīgā Reikjavīkas diecēze ir tieši pakļauta Svētajam Krēslam. Bet Islandes baznīcas mazie apmēri ir īpašs tās šarms, bīskaps Tensers sacīja The Slovak Spectator, jot tas nozīmē, ka “es personīgi pazīstu daudzus tās locekļus.” Tā tas izveidojies, vētrainās vēstures gaitā, kad reformācijas un skarbā Dānijas karaļa valdīšanas laikā 16. gadsimtā katoļticība gandrīz vai tika noslaucīta no salas. Bīskaps Jons Arasons (Jón Arason), kurš 1550. gadā tika nogalināts par atteikšanos sekot reformācijai, līdz pat 1929. gadam bija pēdējais katoļu bīskaps uz salas. Slovākijas premjerministrs sacīja, ka viņš ir priecīgs par dalību baznīcas celšanas projektā, kas bija Slovākijas katoļu Baznīcas iniciatīva, jo tā ir cieņas apliecinājums tam kalpojumam, ko slovāki veic Islandē. “Priecājos, ka gabaliņš Slovākijas no Hriņovas un bīskaps, kurš arī nāk no Slovākijas, reprezentē mūsu valsti Islandē,” viņš teica Slovākijas laikrakstam. Catholicnewsagency.com
Tulk.: D.B. | 
