Svētdienas, 20. augusta, pusdienlaikā uz tikšanos ar Francisku bija ieradušies vairāki simti svētceļnieku no daudzām valstīm. Pāvesta pārdomu galvenā tēma bija parastā liturģiskā laika 20. svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments, kurā aprakstīta Jēzus tikšanās ar kanaāniešu sievieti, kura neatlaidīgi lūdz izdziedināt savu meitu. «Aina iesākas brīdī, kad Jēzus dodas uz Tiru un Sidonu, Galilejas ziemeļrietumiem. Tur kāda sieviete lūdz Viņu izdziedināt savu meitu, kuru šausmīgi mocīja ļaunais gars. Pirmajā brīdī šķiet, ka Kungs nedzird viņas sāpju saucienus. Notikumā iejaucas arī mācekļi, aizbildinoties par viņu. Tomēr Jēzus šķietamā vienaldzība nemazināja mātes stingro apņēmību. Lielā mīlestība pret meitu liek viņai saukt: «Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani!» Un nesatricināmā ticība Jēzum palīdz viņai nepadoties pat tad, kad saskaras ar Viņa klusēšanu. Sieviete piegāja un nokrita Viņa priekšā, saucot: «Kungs, palīdzi man!» Jēzus ir pārsteigts par pagānu sievietes ticību. Tāpēc piekrīt izpildīt viņas lūgumu, sakot: «Ak, sieviete, liela ir tava ticība. Lai notiek tev tā, kā tu gribu!» Un no tā brīža viņas meita bija vesela», – sacīja Svētais tēvs. Francisks uzsvēra, ka kanaāniešu sievietes iekšējo spēku, kas palīdz pārvarēt visas grūtības un šķēršļus, ir jāmeklē mātes mīlestībā un paļāvībā, ka Jēzus uzklausīs viņas lūgumu. «Varam teikt, ka mīlestība iedarbina ticību, un ticība, no savas puses, kļūst par mīlestības balvu», – sacīja pāvests. Vēsture liecina par daudzām drosmīgām sievietēm, kuras ir veikušas lielas lietas. Uzrunas turpinājumā Francisks uzsvēra, ka šo pazemīgo sievieti Jēzus liek mums par nesatricināmas ticības paraugu. Viņas apņēmības pilnais lūgums aicina arī mūs nepadoties, nekrist izmisumā, kad dzīvē saskaramies ar smagiem pārbaudījumiem. Kungs vienmēr uzklausa mūsu lūgumu. Ja arī brīžiem šķiet, ka tā nav, tad tikai tāpēc, ka Viņš vēlas pārbaudīt un stiprināt mūsu ticību. Arī mums, līdzīgi kā to darīja kanaāniešu sieviete, nemitīgi jālūdz: Kungs, palīdzi man! Jālūdz ar tādu pašu apņēmību un drosmi. Tieši šāda drosme ir vajadzīga mūsu lūgšanai, piebilda pāvests. Svētais tēvs skaidroja, ka svētdienai paredzētais Evaņģēlija fragments norāda uz nepieciešamību nepārtraukti pieaugt ticībā un paļāvībā uz Jēzu. «Viņš palīdz mums atrast īsto ceļu tad, kad esam nomaldījušiem, pazaudējuši pareizo virzienu, kad tas vairs nav vienkāršs un viegls, kad grūti būt uzticīgiem saviem solījumiem», pārliecību pauda pāvests. Svarīgi, lai katru dienu mēs stiprinātu savu ticību caur uzmanīgu Dieva Vārda klausīšanos, sakramentu pieņemšanu, lūgšanu, kas ir sauciens uz Jēzu, kā arī caur konkrētiem žēlsirdības darbiem. «Lūgsim Svēto Garu, lai palīdz mums pieaugt ticībā. Gars ielej mūsu sirdīs drosmi, piešķir mūsu dzīvei jēgu, palīdz mums pārvarēt šaubas pret Dievu un vienaldzību pret brāļiem. Lūgsim, lai Vissvētākā Jaunava Marija palīdz dziļāk apzināties, ka mums ir vajadzīga Kunga palīdzība, vajadzīga stipra un drosmīga ticība». Tikšanās noslēgumā pāvests aicināja ticīgos lūgties par brāļiem un māsām, kuri cieš vardarbību. Viņš atgādināja, ka pēdējās dienās veikti vairāki terorakti Burkinofaso, Spānijā un Somijā. Svētais tēvs aicināja lūgties par nogalinātajiem, cietušajiem un viņu ģimenēm. «Lai žēlsirdības un miera Dievs atbrīvo pasauli no nežēlīgās vardarbības,» sacīja pāvests, aicinot Svētā Pētera laukumā sanākušos ticīgos klusumā noskaitīt lūgšanu «Ave Maria». Radiovaticana.va | 
