Bībeles tekstam manuskriptā ir īpaša nozīme, jo pēc datējuma tas ir senāks, nekā standarta, vispārpieņemtā Bībeles versija latīņu valodā - Vulgāta, un tas sniedz jaunus pierādījumus par senākiem Evaņģēlija tulkojumu variantiem latīņu valodā. Neskatoties uz atsaucēm uz šo komentāru citos senajos darbos, nebija zināma neviena saglabājusies šī darba kopija, līdz brīdim, kamēr Zalcburgas universitātes pētnieks Dr. Lūkass Dorfbauers (dr. Lukas Dorfbauer) uzgāja un identificēja Fortunatianus tekstus kādā anonīmā manuskriptā, kas pārrakstīts aptuveni 800. gadā un tika glabāts Ķelnes katedrāles bibliotēkā. Ķelnes katedrāles bibliotēkas manuskripti 2002. gadā tika padarīti pieejami lasīšanai tiešsaistē. Zinātnieki jau agrāk bija interesējušies par šo devītā gadsimta manuskriptu kā vienīgo liecību īsajai vēstulei, kuru, kā apgalvo, jūdu augstais priesteris Annas rakstījis Romas filozofam Senekam. Viņi bija noturējuši šo 100 lappušu garo anonīmo Evaņģēlija komentāru par vienu no daudzajiem līdzīgajiem darbiem, kas sarakstīti Kārļa Lielā galmā. Taču Dorfbauers, kurš ir speciālists tieši šādu rokrakstu jomā, apmeklēdams bibliotēku 2012. gadā, pamanīja, ka komentārs ir krietni vecāks, nekā pats manuskripts. Patiesībā izrādījās, ka tas bija pats senākais Evaņģēlija komentārs latīņu valodā. Savā 4. gs. beigās sarakstītajā darbā “De viris illustribus” (“Par ievērojamiem vīriem”) svētais Hieronīms, kurš ir veicis Evaņģēliju pārskatīšanu, revidēšanu un tulkošanu no grieķu un ebreju valodām, pieminējis Fortunatianu, kurš 50 gadus agrāk bijis Ziemeļitālijas diecēzes Akvilejas bīskaps. Šis ievērojamais garīdznieks sarakstījis Evaņģēlija komentāru, tostarp uzskaitīdams virkni nodaļu virsrakstu, kurus sv. Hieronīms apraksta kā “nenovērtējamas pērles” un kuros smēlies padomu, rakstot pats savu komentāru Mateja evaņģēlijam. Vēlākie kristiešu autori, kā Rabanus Maurus un Klaudijs no Turīnas, meklēja tos velti. Kā jau bija noticis ar daudziem antīkās pasaules darbiem, arī šis šķita zudis, atlikušās kopijas tika iznīcinātas vandaļu uzbrukumos vai tās sagrauza peles putekļainās bibliotēkās. Tas iezīmīgais, kas piesaistīja Dr. Dorfbauera uzmanību, bija garš saraksts ar 160 nodaļu virsrakstiem, kas detalizēti paskaidro komentāra saturu un kas atbilda sv. Hieronīma dotajam Fortunatianus darba aprakstam. Turklāt Ķelnes manuskripta Bībeles teksts nesakrīt ar sv. Hieronīma veidoto Evaņģēlija standarta versiju, bet gan, kā izskatās, nāk no senāka Bībeles tulkojumu tapšanas vēsturiskā posma. Šajā brīdī darbam pieslēdzās Birmingemas universitāte, kas, īstenojot ilgtermiņa projektus, strādā pie jauniem Bībeles izdevumiem grieķu un latīņu valodās. Dr. Hjū Houtons, būdams Jaunās Derības tulkojumu latīņu valodā speciālists, salīdzināja Bībeles citātus Ķelnes manuskriptā ar plašajā datu bāzē esošajiem. Paralēles ar tekstiem, kas cirkulējuši Ziemeļitālijā 4. gs. vidū, rādīja perfektu saderību ar Fortunatianus darbu kontekstu. Pārsteidzoši, ka neraugoties uz to, ka manuskripts ticis kopēts un pārrakstīts četrus gadsimtus pēc pēdējās atsauces uz šo Evaņģēlija komentāru, šis rokraksts šķiet saglabājis Fortunatianus inovatīvā darba oriģinālo formu. Šādam atklājumam ir prāva nozīme mūsu izpratnē par Bībeles latīniskās interpretācijas attīstību, kas turpināja spēlēt nozīmīgu lomu Rietumu domas un literatūras attīstībā. Savā nozīmīgajā komentārā Fortunatianus ir ietekmējies no vēl senākiem rokrakstiem, kas veidoja saikni starp grieķu un latīņu kristietību. Tas jaunā gaismā ļauj paskatīties uz to, kā Evaņģēliji tika lasīti un saprasti senbaznīcā, sevišķi, lasot tekstus, ko pazīstam kā “alegorisko ekseģēzi”, proti, kur stāstos dažādi elementi tiek interpretēti kā simboli. Tā, piemēram, stāstā, kur Jēzus kāpj laivā Galilejas ezerā, Fortunatianus izskaidro, ka, ja jūra ir kaut kas skarbs un bīstams pasaulē, tad laiva atbilst Baznīcai, kurā Jēzus ir klātesošs un rūpējas par cilvēku drošību. Vēl paies zināms laiks, kamēr šis vienīgais, taču ne vairs anonīmais, darbs manuskripta veidā vai pat latīņu teksta zinātniskā izdevuma veidā kļūs tikpat plaši pazīstams un pieejams kā tādu slavenu vēlāko kristiešu skolotāju, kā sv. Ambrozija, sv. Augustīna un sv. Hieronīma, darbi. Taču tagad tiek strādāts roku rokā arī pie tā, lai sagatavotu šī komentāra tulkojuma angļu valodā pilno pirmizdevumu. Tad daudz plašākai auditorijai būs iespēja par to uzzināt un iepazīties ar šo no jauna atklāto darbu, un, iespējams, šī angļu valodas versija varētu būt tieši tas veids, kādā vairums cilvēku sastapsies ar Fortunatianus komentāru. Telegraph.co.uk/Theconversation.com
Tulk.: D.B.
Foto: Ķelnes katedrāles bibliotēka | 
