Šīs dienas svinēšanu 1. septembrī 1989. gadā ieviesa Konstantinopoles patriarhāts. 2015. gadā iniciatīvai pievienojās arī katoļu Baznīca. “Cilvēka cieņa un labklājība ir būtiski saistīta ar visa radītā aizsardzību,” lasām pāvesta un patriarha kopīgi izdotajā dokumentā. Viņi vēršas ar uzstājīgu aicinājumu īpaši pie tiem, kuri ir atbildīgi par pašreizējās ekoloģiskās krīzes risināšanu. Katoliskās un pareizticīgās Baznīcas vadītāji atgādina, ka Dievs nozīmēja cilvēku būt par apkārtējās vides sargātāju. Viņš tam uzticēja šo zemi kā dāvanu un mantojumu. Tāpēc cilvēks par to ir atbildīgs. Viņam vajadzētu būt par Dieva līdzstrādnieku. Taču cilvēks šodien grauj ekosistēmu, alkatīgi manipulē ar jau tā ierobežotajiem planētas resursiem, lai tikai gūtu sev labumu. Egoistiskās rīcības sekas smagi gulstas uz nabadzīgāko ļaužu pleciem. Līdz ar to, uzdevums sargāt šo Dieva dāvanu ir steidzams izaicinājums. Tas ir visai cilvēcei adresēts aicinājums iestāties ilgtspējīgas un integrālas attīstības labā. Viņi vēršas ar īpašu aicinājumu pie tiem, kuri ieņem atbildīgus amatus sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā un kultūras laukā, mudinot tos saklausīt mūsu “zemes saucienu” un saredzēt “atstumto ļaužu vajadzības”. Ekoloģiskās krīzes un klimatisko izmaiņu izaicinājuma priekšā ir vajadzīga “saskaņota un kopīga” rīcība, par prioritāti izvirzot solidaritāti un kalpošanu – lasām vēstījumā. Radiovaticana.va
Foto: Flickr.com/Ian Burt | 
