Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Kas ir Svētās Mises intences?
16.09.2017 pl. 10:39
Viena no katoliskās kultūras daļām, kuru dažkārt ir grūti saprast un kura bieži tiek pārprasta, ir paradums ziedot Svētās Mises nodomam. Ik dienas celebrējot Svēto Misi, priesteris katras Euharistijas svinības upurē par kādu konkrētu personu vai intenci (noteiktā nodomā). Tā darot, viņš lūdz īpašas žēlastības no Dieva šai personai vai intencei.

Līdzīgi kā mēs varam iestāties par citiem ar mūsu personīgām lūgšanām, Baznīca var iestāties par mums ar Svētās Mises celebrēšanu. Taču, tā kā Euharistija ir "visas kristīgās dzīves avots un virsotne" (Lumen Gentium,11), Svētajai Misei piemīt tāds spēks, kāda mūsu personīgajām lūgšanām nav.

Upurēt Svētās Mises par noteiktām intencēm ir sena prakse, tās izcelsme rodama senbaznīcā.

Pr. Viljams Sonders (William Saunders) paskaidro: „Otrā gadsimta uzraksti, kuri atklāti uz kapavietām Romas katakombās, liecina par šo praksi: piemēram, epitāfija uz Hierapoles un Frīģijas bīskapa Aberciusa (miris 180. gadā) kapa, lūdz lūgties par viņa dvēseles mieru. Tertuliāns (ap 200.g.) apliecināja, ka redzējis viņa [Aberciusa] laulāto draudzeni svinam [miršanas] gadadienu ar lūgšanām un upuriem t.sk. Svēto Misi.“

Šāda tradīcija ir pieminēta arī sv. Augustīna darbā „Atzīšanās“ (ap 397.g.), kur Monika lūdz Augustīnam: „Es lūdzu jums tikai to, ka jūs mani pieminētu pie Kunga altāra, lai kur jūs būtu.“

Kanoni apstiprina šo praksi un nosaka: „Saskaņā ar pārbaudītu Baznīcas ieradumu katrs priesteris, kas celebrē vai koncelebrē Misi, drīkst pieņemt stipendiju, lai viņš upurētu Misi kādā noteiktā nodomā“ (KTK 945. kanons, §1.).

Turklāt tālāk tiek turpināts, sakot, ka „kristieši, kas ziedo stipendiju, lai viņu nodomā tiktu upurēta Svētā Mise, veicina Baznīcas labumu un ar šo ziedojumu piedalās Baznīcas rūpēs par tās kalpu un darbu uzturēšanu“ (KTK 946. kanons).

Tas, uz ko kanons šeit atsaucas, ir sena Baznīcas prakse, proti, tiek dots noteikts naudas summas ziedojums par sevišķu intenci, ko priesteris upurē Baznīcā. Dzirdot par šo praksi, daudziem var rasties kārdinājums domāt, ka tā ir simonija – garīgo labumu pirkšana vai pārdošana. Taču, piemēram, Baltimoras katehisms (red.: - ASV oficiālais nacionālais katehisms bērniem, balstīts uz Roberta Bellarmīna 1614. gada Mazo katehismu) paskaidro: “Tā nav simonija vai garīgo labumu pirkšana, ja ziedo priesterim naudu Svētās Mises svinēšanai par mūsu intenci, jo priesteris neņem naudu par pašu Svēto Misi, bet dara to ar mērķi nodrošināt lietas, kas nepieciešamas Misei, un paša iztiku.“

Lai gan, taisnība, - šis ieradums agrākos laikos ticis ļaunprātīgi izmantots, taču Baznīca izklāstījusi konkrētus noteikumus un likumus, kas attiecas uz Svētās Mises intenču naudas summām. Katra bīskapu sinode savā reģionā nosaka vēlamo intences summu, taču priesteris upurē Svēto Misi par intenci arī tad, ja kādam nav naudas šim nolūkam. (red.: - „Kompetentā Baznīcas vadība nosaka šo „ziedojumu“ apmērus, vadoties no principa, ka kristīgajai tautai ir pienākums uzturēt Baznīcas kalpus“ (KBK, 2122).)

Svarīgi atcerēties, ka jūs maksājat ne jau par Dieva žēlastībām (kurām ir bezgalīga mūžības vērtība, un par tām nevar samaksāt), bet gan par materiālajām lietām, kas saistītas ar šīs konkrētās Mises svinēšanu. Paturot to prātā, šai lietai būs lielāka nozīme, un tas nebūs kas tāds, kas varētu izraisīt neizpratni.

Pāvests Pāvils VI teicis: „Svētā Mise ir visperfektākais lūgšanas veids!“ Tai ir bezgalīgs, neaptverams spēks, un gadsimtu gaitā ir notikuši neskaitāmi brīnumi un atgriešanās, pateicoties Svētajām Misēm, kas upurētas par noteiktu intenču vai cilvēku nodomā. Svētās Mises intences ir milzīgs Baznīcas dārgums, un to garīgā nozīme nav aprēķināma naudas vienībās.

Aleteia.org
Tulk.: D.Bergmane
Foto: catholicfaithstore.com