Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Ja ticīgais nelūdzas par savu valdību, viņš grēko
19.09.2017 pl. 12:09
Pirmdienas, 18. septembra, rīta Svētās Mises homīlijā Francisks aicināja kristiešus lūgties par savas tautas valdniekiem pat tad, ja tie kļūdās, savukārt pēdējos mudināja lūgties par tautu. Ja valdības locekļi nelūdzas, tad pastāv risks, ka viņi varētu noslēgties savā šaurajā grupā – viņš norādīja.

Lasot šodienas Svēto Rakstu lasījumus, atklājam, ka apustulis Pāvils iesaka Timotejam lūgties par tiem, kuru rokās ir vara, bet Evaņģēlijā tiek rakstīts par kādu augstu stāvošu vīru, proti, virsnieku, kurš lūdz, lai Jēzus izdziedina viņa mirstošo kalpu.

Neskatoties uz to, ka šis virsnieks bija ārzemnieks, viņš mīlēja tautu, kuras vidū dzīvoja, un tai kalpoja. Šis vīrs sajuta nepieciešamību lūgties ne tikai tāpēc, ka mīlēja, bet arī tāpēc, ka apzinājās sevi neesam par visa valdnieku jeb pēdējo instanci – skaidroja pāvests. Virsnieks zināja, ka viņš, kuram bija pakļauti karavīri, pats bija pakļauts augstākai varai. Šī apziņa viņam kalpoja par lūgšanas pamudinājumu. Tiešām, valdnieks, kurš to apzinās, lūdzas – uzsvēra Svētais tēvs. Ja varas pārstāvis nelūdzas, viņš noslēdzas sevī vai savā grupā un nespēj izkļūt no šī apburtā loka. Turpretī, viņš apzinās, ka ir pakļauts vēl augstākai varai, viņš lūdzas. Kuram tad ir augstāka vara par valdnieku? Šī vara pieder tautai, kas viņam piešķīra varu, un Dievam, kurš piešķir varu ar tautas starpniecību. Ja tautas vadītājs to apzināsies, viņš lūgsies.

Homīlijas turpinājumā Francisks norādīja uz to, cik svarīga ir varas pārstāvja lūgšana. Tā ir svarīga, jo tā ir lūgšana par viņam uzticētās tautas kopējo labumu. Šajā kontekstā viņš pastāstīja, ka ir ticies ar kādas valsts vadītāju, kurš, neraugoties uz daudzajiem pienākumiem, katru dienu divas stundas pavada klusumā Dieva priekšā. Tāpat kā Salomons nelūdza no Dieva ne zeltu, ne bagātības, bet gudrību, tāpat arī vadītājam jālūdz no Dieva žēlastība, lai viņš spētu labi pārvaldīt savu valsti. Vadītājiem jālūdz no Kunga šī gudrība – uzsvēra Francisks. Viņiem jālūdzas, lai nekad nezaudētu apziņu, ka ir pakļauti Dievam un savai tautai.

Tam, kurš gribētu iebilst, atzīstot, ka ir agnostiķis vai ateists, pāvests sacīja: “Ja tu nevari lūgties, tad stājies konfrontācijā ar savu sirdsapziņu, ar savu tautu, bet nekad nepaliec viens pats, noslēdzies savā grupā”.

Apustulis Pāvils mudina lūgties arī par valdniekiem, lai “mēs varētu dzīvot klusu un mierīgu dzīvi visā dievbijībā un šķīstībā” (1 Tim 2, 2). Francisks atzina, ka tad, kad kāds valsts vadītājs mums nepatīk, mēs viņu kritizējam, bet ja patīk – tad slavējam. Ja nepatīk, viņš tiek atstāts likteņa varā viens ar savu partiju, ar Parlamentu. “Es taču par viņu nebalsoju. Man gar viņu nav nekāda daļa”, mēs varētu teikt. “Nē, mēs nedrīkstam tautas vadītājus atstāt vienus pašus. Mums par viņiem ir jālūdzas”, uzsvēra Svētais tēvs. Kāds varētu atkal iebilst, kā lai lūdzas par to, kurš dara sliktu? Par viņu jālūdzas vēl vairāk! Turklāt, ne vien jālūdzas, bet arī jāgavē. Mums jālūdzas, lai mēs varētu mierīgi dzīvot, jo kad varas pārstāvis ir brīvs un mierīgi valda, no tā gūst labumu visa viņam uzticētā tauta.

Noslēgumā Francisks aicināja visus izmeklēt savu sirdsapziņu un padomāt, vai es lūdzos par valsts vadītājiem. “Gribu lūgt, lai katrs no jums šodien piecas minūtes (ne vairāk) veltī pārdomām”, viņš sacīja. Ja kāds ir vadītājs, tad lai sev pajautā: “Vai es lūdzu to, kurš ar tautas starpniecību piešķīra man varu?” Ja nav vadītājs, tad lai jautā: “Vai es lūdzos par valdniekiem? Vai es lūdzos par visiem valdniekiem?” “Un ja pirms grēksūdzes, izmeklējot sirdsapziņu, jūs redzat, ka nelūdzāties par vadītājiem, tad pasakiet to grēksūdzē, jo nelūgties par viņiem nozīmē grēkot”, teica pāvests.

Radiovaticana.va