Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Nav tāda ļaunuma, ko nevarētu uzveikt ar mīlestību
05.10.2017 pl. 07:31
Jēzum nav vajadzīgi mācekļi, kuri tikai atkārto no galvas iemācītās formulas, bet Viņam ir vajadzīgi liecinieki, kuri izplata cerību ar savu dzīvi – ar atvērtību, smaidu, mīlestību.

Misijām veltītā mēneša sākumā, 4. oktobrī, kad Baznīca svin svētā Franciska no Asīzes svētkus, pāvests katehēzes mācību veltīja tematam: “Cerības misionāri šodien”. Viņš uzsvēra, ka Jēzum ir īpaši vajadzīgi cilvēki, kuri mīl, jo Kristus augšāmcelšanās dod kristiešiem spēku mīlēt pat tad, kad liekas, ka mīlestībai vairs nav nekāda pamata. Reizēm Jēzus sekotājiem nākas dārgi “samaksāt” par šo cerību. Tomēr mocekļi apliecina, ka netaisnībai nepieder pēdējais vārds. Tas, kurš dzīvo ar Kristu, ne no kā vairs nebaidās – sacīja Svētais tēvs.

Trešdienas vispārējās audiences laikā pāvests vispirms atgādināja, ka Asīzes Francisks bija izcils cerības misionārs. Mēs, kristieši, arī esam aicināti sekot viņa paraugam. Mēs neesam nelaimes jeb sakāves vēstneši – uzsvēra Francisks. Mūsu uzdevums šajā pasaulē ir atvērt pestīšanas apvāršņus, piepildīt tos ar atjaunojošām šūnām, lai tas, kas šķita uz mūžiem zudis, atgūtu savu limfu. “Lūk”, viņš sacīja, “īsts kristietis ir šāds: viņš nav vaimanātājs, viņš nedusmojas, bet augšāmcelšanās spēkā ir pārliecināts, ka neviens ļaunums nav bezgalīgs, neviena nakts nav bezgalīga, neviens cilvēks nav pilnībā pazudis, un nav tāda ļaunuma, ko nevarētu ar mīlestību uzveikt”.

Jēzus mīlestības dēļ nomira un Dievs Viņu piecēla no miroņiem. Tas ir kristīgās ticības pats kodols. Ja Evaņģēlijs beigtos ar Jēzus guldīšanu kapā, tad tas nebūtu nekas vairāk kā tikai izglītojoša un nomierinoša grāmata, tad tā nebūtu cerības vēsts – skaidroja pāvests. Evaņģēliji nebeidzas ar Lielo piektdienu, kad Jēzus mācekļi piedzīvoja vilšanos, jutās satriekti un pazaudēja entuziasmu, kad likās, ka viss ir beidzies. Evaņģēliji vēstī par Kristus augšāmcelšanos. Tieši šī vēsts pārveido mūsu dzīvi. Tieši šis notikums izmaina mācekļu domāšanu un sirdi. Jēzus ne tikai ceļas augšā no kapa, bet arī uzkāpj debesīs pie Tēva, jo grib, lai visi cilvēki piedalītos Viņa augšāmcelšanās noslēpumā. Vasarsvētkos Svētais Gars izmaina mācekļus. Viņi piedzimst jaunai dzīvei. Francisks uzsvēra, ka Jēzus ar savu augšāmcelšanos Svētā Gara spēkā izmaina arī mūs. Viņš ir dzīvs. Viņš ir mūsu vidū. Viņam piemīt šis pārveidošanas spēks.

Tāpat kā mācekļi ne vien runāja, bet arī liecināja, tāpat arī mums jābūt Jēzus augšāmcelšanās lieciniekiem ne vien ar vārdiem, bet arī ar darbiem. Jēzus negrib, lai mēs atkārtotu no galvas iekaltas formulas. Viņam ir vajadzīgi dzīvi cerības un mīlestības liecinieki. Pateicoties augšāmcelšanās spēkam, mums ir iespēja mīlēt pat tad, kad liekas, ka tam ir zudis jebkāds pamats.

Svētais tēvs norādīja, ka par šo no Jēzus saņemto cerību mācekļiem dažreiz nācās dārgi “samaksāt”. Pietiek padomāt par tiem daudzajiem kristiešiem, kuri pat vajāšanu laikos palika kopā ar savu tautu. Kaut arī nebija drošības par rītdienu, viņi palika, cerot uz Dievu. “Padomāsim par saviem brāļiem Tuvajos Austrumos, kuri sniedz cerības liecību un atdod par to pat savu dzīvību”, mudināja Francisks. “Tie ir īsti kristieši! Viņi dzīvo ar debesīm sirdī, viņi skatās tālāk, viņi vienmēr skatās daudz tālāk”. Mocekļi liecina, ka ļaunumam un netaisnībai nepieder pēdējais vārds. Mēs varam turpināt cerēt Kristū, kurš ir augšāmcēlies. Tam, kuram līdzās ir Kristus, nav nekā, no kā būtu jābīstas. Tāpēc ar īstiem kristieši nav viegli vai ērti – sacīja pāvests. Nejauksim viņu lēnprātību ar nedrošības sajūtu un padošanos! Svētais Pāvils mudina Timoteju ciest Evaņģēlija dēļ, sakot viņam: “Dievs mums ir devis nevis baiļu, bet spēka, mīlestība un gudrības garu” (2 Tim 1, 7). Ja kristietis krīt, viņš vienmēr ceļas augšā.

“Brāļi un māsas, lūk, tādēļ kristietis ir cerības misionārs,” katehēzes noslēgumā teica Francisks. Viņš tāds ir, nevis pateicoties saviem nopelniem, bet Jēzus žēlastībai. Kviešu grauds, iekritis zemē, mirst un nes daudz augļu (sal. Jņ 12, 24).

Radiovaticana.va