Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Kāds ir svarīgākais solis ceļā uz iekšējo dziedināšanu?
07.10.2017 pl. 20:22
Mēs visi grēkojam, bet vai tāpēc būtu jākrīt izmisumā? Noteikti nē! Taču kāds ir pareizais ceļš, kas mūs ved uz piedošanas saņemšanu? Pāvests aicināja pārdomāt šo jautājumu piektdienas, 6. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā. Tātad, kas ir vajadzīgs, lai mēs tiktu iekšēji dziedināti?

Šodienas pirmajā lasījumā pravietis Baruhs saka: “Kungam, mūsu Dievam, ir taisnība, bet mums kauns sejā” (sal. Bar 1, 15-22). Svēto Rakstu autors runā par grēku kā nepaklausību Dieva likumam. Francisks, komentējot šo fragmentu, atgādināja, ka neviens nevar teikt: “Es esmu taisnīgs. Es neesmu tāds, kā tas tur vai tā tur.” Nē, es esmu grēcinieks. Mēs visi esam grēcinieki. Kāpēc?

Mēs esam grēcinieki, jo nepaklausījām Kungam. Viņš mums teica vienu, bet mēs darījām citu. Mēs nedzirdējām Viņa teikto. Kungs mūs uzrunāja daudzas jo daudzas reizes, bet mēs neieklausījāmies Viņa balsī. Katrs no mums var padomāt, cik reižu Kungs mani uzrunāja un cik reižu es Viņu nesadzirdēju. Viņš runāja ar maniem vecākiem, ģimeni, katehēti, runāja caur Baznīcu, caur sprediķiem, kā arī uzrunāja manu sirdi, bet es pret Viņu sacēlos. Tātad, grēks ir “sacelšanās”, spītīga savu iegribu izpildīšana. Tā mēs ik dienas krītam mazā elkdievībā, padodamies savām iekārēm, nenovīdībai, naidam un citu aprunāšanai. Par tenkām un aprunāšanu pāvests izteicās, ka tas ir “sirds karš, kas iznīcina otru cilvēku”. Tā kā Baruha grāmatā ir teikts, ka grēka dēļ cilvēkus piemeklē nelaimes un lāsti, Svētais tēvs paskaidroja, ka tas tā notiek, jo grēks iznīcina sirdi, sagrauj dzīvi, sagrauj cilvēka dvēseli, novājina viņa gribu un cilvēks saslimst. Tai pat laikā viņš uzsvēra, ka grēks vienmēr ir Dieva likuma pārkāpums.

Tas nav tikai traips – viņš turpināja. Ja tas būtu tikai traips, pietiktu aiziet uz ķīmisko tīrītavu un to noņemt. Nē. Grēks ir sacelšanās pret Kungu. Tas ir ļaunums labā Dieva acīs. Tomēr, ja es šādi izprotu savus grēkus, tad tā vietā, lai ieslīgtu depresijā, es izjūtu kaunu, par kuru runā Baruhs. Un kauns ir žēlastība – uzsvēra Francisks.

Pāvests piebilda, ka kauna sajūta paver durvis dziedināšanai. Tāpēc tā ir ļoti svarīga. Svarīgi, lai mēs sajustu kaunu par saviem grēkiem un lūgtu no Kunga dziedināšanas dāvanu. Kad Kungs redz, ka mēs kaunamies par savu ļauno rīcību un pazemīgi lūdzam piedošanu, Viņš dzēš mūsu grēkus, apskauj mūs, noglāsta un dāvā savu piedošanu, jo Viņš ir visvarens. Lūk, tas ir ceļš, kas ved uz piedošanas saņemšanu un sirds dziedināšanu. “Slavēsim Kungu par to, ka Viņš atklāj savu visvarenību tieši caur žēlsirdību un piedošanu,” sacīja Francisks.

Radiovaticana.va