R. Gvardīni (1885-1968) pieder pie dižākajiem un ievērojamākajiem 20. gadsimta teologiem, kurš ir ne vien sarakstījis daudz grāmatu, kas tulkotas daudzās valodās un joprojām tiek turpinātas izdot, bet savā laikā ir formējis un audzinājis teoloģiskajā domā veselu sava laika paaudzi. R.Gvardīni studējis dabaszinātnes un valsts zinātnes, filozofiju un teoloģiju dažādās Vācijas universitātēs, vēlāk bijis reliģijas filozofijas pasniedzējs un profesors Berlīnes universitātē. Trešā reiha varasvīri 1939. gadā pielika punktu viņa kā mācībspēka darbībai, un tikai pēc 1945. gada viņš drīkstēja atsākt pasniegt, sākumā Tībingenē un tad Minhenē. Viņš bija viens no Bavārijas Katoļu akadēmijas līdzdibinātājiem. Pāvests Francisks jau agrāk sacījis, ka viņš “ir pārliecināts, ka Gvardīni ir domātājs, kuram ir daudz ko teikt mūsdienu cilvēkiem, un ne tikai kristiešiem”. 1980. gadā Horhe Mario Bergoljo, studējot Vācijā, bija uzsācis rakstīt doktora disertāciju par R.Gvardīni, taču to nepabeidza. Savukārt pāvests Benedikts XVI ir norādījis uz R.Gvardīni kā uz “diženu personu, kristīgu pasaules un sava laikmeta interpretētāju”un bieži atsaucies uz šo teologu pats savos darbos. Būdams students un vēlāk pasniedzējs, Jozefs Racingers iedvesmojies no R.Gvardīni darbiem un plaši apmeklētajām un populārajām lekcijām universitātēs. Vēlāk savas grāmatas “Der Geist der Liturgie. Eine Einführung“ (Liturģijas gars. Ievads) priekšvārdā viņš rakstīja: “Viena no pirmajām grāmatām, ko izlasīju, uzsākot teoloģijas studijas 1946. gada sākumā, bija Gvardīni pirmais darbs “Vom Geist der Liturgie” (No liturģijas Gara) – maza grāmatiņa, kas laista klajā 1918. gada Lieldienās kā pirmais sējums sērijā ‘Ecclesia orans’, kas tika pārizdots vairākkārt līdz 1957. gadam.” Šī pieminētā R.Gvardīni grāmata, kurai bija spēcīga ietekme uz liturģisko kustību un tās atjaunotni, vēl aizvien kalpo kā iedvesmas avots un no paaudzes paaudzē palīdz lasītājiem iedziļināties dievkalpošanas vārdu un formu dziļākajā nozīmē. Paradoksāli, bet R.Gvardīni kļuva par tādu kā ceļa sagatavotāju liturģiskās reformas veikšanai Vatikāna 2. koncilā, kaut gan pats Koncilā nepiedalījās. Pāvests Benedikts XVI teicis, ka R.Gvardīni kvēlākās alkas bija, lai izpratne par liturģiju balstītos tās dabā un iekšējā formā - iedvesmotā lūgšanā, ko vada Svētais Gars pats, kurā Kristus turpina kļūt mums klātesošs un ienākt mūsu dzīvēs. Izvēlēdamies savu dzīvi veltīt Baznīcai, “Gvardīni bija pārliecināts, ka vienīgi domāšana harmonijā ar Baznīcu ved uz brīvību un padara teoloģiju iespējamu.. “ Reizē ar Romano Gvardīni procesu oficiāli tiks uzsākts arī vācu publicista Frica Mihaela Gerliha beatifikācijas process. F. M. Gerlihs (1883-1934) bija pretošanās kustības cīnītājs pret nacistisko režīmu un savas ticības dēļ tika nogalināts 1934. gada 30. jūnijā Dahavas koncentrācijas nometnē. Kopš 1930. gada viņš bija galvenais redaktors izdevumam “Münchner Neuesten Nachrichten”(tagadējā laikraksta “Süddeutschen Zeitung” priekštecis), rakstīja un publicēja pret nacistisko režīmu vērstus rakstus, kā arī izdeva pretošanās kustības laikrakstu “Der gerade Weg”. D.Bergmane
Foto: wikipedia.org | 
