Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Visu svēto diena: gaisma dvēselēm
01.11.2017 pl. 07:29
1. un 2. novembra vakarā kapsētās, jo īpaši katoliskajās zemēs, var skatīt iespaidīgu ainu. Dvēseļu dienas vakarā pēdējās atdusas vietas apgaismo simtiem tā saukto “dvēseļu uguntiņu”. Tas ir svinīgs noslēgums dubultajiem svētkiem, kas sākas 1. novembrī – Visu svēto dienā.

Pāvests Gregors IV iedibināja šos svētkus 835. gadā. Līdz pat mūsdienām Baznīca šajos lielajos svētkos piemin ne tikai pāvesta par svētajiem pasludinātos vīriešus un sievietes, bet arī tos cilvēkus, kas ticību izdzīvoja neuzkrītoši un klusi un kas savu piederību Kristum īstenoja konsekventi. Taču ko tieši tas nozīmē?

Lai saprastu, ko katoļi 1. novembrī svin, vajadzētu tuvāk apskatīt svētuma jēdzienu. Teologs Ulrihs Līke (Ulrich Lüke) svēto apzīmē kā cilvēku, “kas cieši seko Kristus piemēram un, izlejot savas asinis (moceklis) vai praktizējot varonību tikumos (apliecinātājs), ir devis izcilu liecību par debess valstību”. Līke traktē svētos kā “sava veida pārlaicīgu un transnacionālu Dieva ātrās reaģēšanas vienību”. Savukārt, pēc svētās Mātes Terēzes domām, svētam būt nozīmē atļaut Dievam “dzīvot mūsos Viņa dzīvi”.

Paplašināts jēdziena skaidrojums

No apustuļu ticības apliecības zināmā “svēto sadraudzība” sākotnēji bija attiecināta uz tiem, kas piedalījās Euharistijā, tātad – uz visu Baznīcu kopumā. Vēlāk pievienojās skaidrojums “svētie debesīs” un līdz ar to – “zemes Baznīcas un debesu Baznīcas sadraudzība”.

Kopš 16. gadsimta tiek veidots svēto saraksts. “Martyrium Romanum” 2004. gada izdevumā iekļauti kopumā 6 650 svētīgie un svētie. Taču Visu svēto dienā piemin arī tos cilvēkus, par kuru svētumu zina vienīgi Dievs. Jauniešu katehisms “Youcat” paskaidro to šādi: “Pie svēto sadraudzības pieder visi cilvēki, kas savu cerību ir likuši Kristū un caur kristību Viņam pieder, vai nu jau miruši, vai vēl dzīvi. Jo mēs Kristū esam viena Miesa, mēs dzīvojam debesis un zemi aptverošā sadraudzībā.”

Plašais svētuma jēdziena traktējums ir laba pāreja uz Mirušo piemiņas dienu 2. novembrī. Šos svētkus 998. gadā ieviesa abats Odilo no Klinī – vispirms viņam pakļautajos klosteros, vēlāk to pārņēma visā katoļu Baznīcā. Lūgšanas, aizlūgumi un Euharistija par visām dvēselēm tiek upurēti, lai mirušie atrastu savu pilnību Dievā.

Šajā dienā kapu kopiņas tiek greznotas ar svecītēm – mūžīgās gaismas simbolu, kas apgaismo mirušos –, ziediem un zaļumiem, kas norāda uz cerību. Svinīgā procesijā pa kapsētu dodas priesteris un svētī apbedījumus.

Dzīvo un mirušo sadraudzība

Tā kā daudzi šos ritus veic jau 1. novembra pēcpusdienā, pastāv bīstamība, ka Visu svēto diena tiek pārvērsta par Mirušo piemiņas dienu. No otras puses, tā ir arī iespēja uzlūkot Baznīcu kā dzīvo un mirušo sadraudzību, kas Lieldienu cerībā ir aicināta uz augšāmcelšanos.

Katoļi abus svētkus svin veļu mēnesī novembrī pārliecībā, ka Jēzū Kristū pastāv cieša saikne starp dzīvajiem un mirušajiem. Dvēseļu diena konfrontē ticīgos ar nāvi, sevišķi ar mācību par nabaga dvēseļu šķīstīšanu šķīstītavā. Abi svētki aukstajā gadalaikā izsaka ticību svēto dzīves bezgalībai kontrastā ar dabas laicīgumu.

Nejaušs ir šo svētku kontakts ar vecajām pagāniskajām ziemas sākšanās paražām.

Lielos Visu svēto dienas svētkus ar svinīgiem dievkalpojumiem un Mirušo piemiņas dienu katrā reģionā svin pēc savām ieražām. Kamēr gandrīz visur pastāv kapsētu apmeklējumi, Dvēseļu dienai piederas arī žēlsirdības dāvanu došana, ziedojumi, gaismas ieražas un svētbrīži. Kopsaucējs ir šāds: katoļi lūdzas par mirušo dvēselēm un veic par viņiem labus darbus. No Visu svēto dienas pusdienlaika līdz 8. novembrim ticīgie var ik dienas saņemt pilnas atlaidas mirušajiem.

Vēlreiz īsumā par Visu svēto dienu un Dvēseļu dienu

Teoloģiski Visu svēto diena ir visu to svētki, kas “sasnieguši pilnību Kristū”. Tos sākotnēji svinēja pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem. Tikai 8. gadsimtā pāvests Gregors IV pārlika Visu svēto dienu uz 1. novembri. Dvēseļu diena turpretī ir Mirušo piemiņas diena. To svin 2. novembrī, kopš abats Odilo no Klinī 998. gadā šo datumu izsludināja par piemiņas dienu – vispirms tikai mirušajiem viņam pakļautajos klosteros. Ziemas tuvums un ar to saistītā simbolika izraisīja abu svētku saplūšanu it kā dubultsvētkos.

Visu svēto diena ar likumu apstiprināta svinama diena ir daudzās Vācijas federālajās zemēs, Austrijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā un Šveices katoliskajos kantonos.

Katholisch.de
Tulk.: S.Veita
Foto: Flickr.com/Chris