Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Lūgšanu vieta Londonas sirdī
12.11.2017 pl. 15:32
Arvien no jauna pavisam negaidīti iespējams atklāt vietas, kurās var gūt stiprinājumu ticībai un no jauna apzināties spēku, kas izriet no mūsu piederības Baznīcai.

Šķērsojot krustojumu ar dzīvo satiksmi Londonas Haidparka ziemeļaustrumu stūrī, parasti neviens nenojauš šīs vietas nozīmīgo vēsturi: šeit atradušās Londonas karātavas – Tyburn Tree, kur nāvessods tika izpildīts ne vien noziedzniekiem, bet starp 1535. un 1681. gadu nāvē šeit devās arī neskaitāmi angļu mocekļi.

Šobrīd par šausmīgo ešafotu atgādina vien trīs kociņi un piemiņas zīme. Tas bija Elizabetes I laikā, kad vienkāršajām karātavām pielika divus baļķus, lai uz trīs koku balstītā trijstūra varētu nonāvēt ātrāk un vairāk cilvēku. Uzlabojums, kas turpmākajās desmitgadēs skāra arī katoļus. Zīmīgi, ka ziņas par šo ticības liecinieku likteni ir grūti atrast, jo ārpus Anglijas katoliskajām aprindām to ir maz. Vēstures aprakstos šie nopelniem vainagotie Apvienotās Karalistes katoļu stāsti ir nobīdīti malā. Tomēr šo mocekļu mantojums ir dzīvs un iedarbīgs – vien dažus soļus no vēsturiskā krustojuma atrodas 20. gadsimta sākumā izveidotās benediktiešu kongregācijas mītne, līdz ar Tyburn Convent Londonas viducī radot mūžīgās adorācijas vietu.

Arī šo klosteri nav viegli pamanīt, taču tam ir nozīmīga loma pilsētas garīgajā dzīvē. Stingrā klauzūrā mūķenes sargā vairāk nekā 350 Anglijas katoļu vajāšanu upuru piemiņu. Konkrētā laikā pieklauvējot pie klostera vārtiem, ir iespējams piedalīties gājienā cauri baznīcas kriptai, kura glabā neskaitāmas mocekļu relikvijas. Nāve tika piespriesta vīriešiem un sievietēm, jo viņi šuva priesteru tērpus, ienesa priesterim cietumā virvi vai atteicās Elizabeti I atzīt par augstāko ticības autoritāti. Īpaši vērtīga ir anglikāņu bīskapa dāvana māsām: bīskapa un mocekļa Tomasa Beketa relikvija. Viņa atdusas vieta tika izpostīta Henrija VIII laikā. Šeit var aplūkot arī Marijas Stjuartes rožukroņa zīlītes. “Viņa nav īsta mocekle, bet kaut kādā ziņā tomēr ir,” šķelmīgi saka jaunā māsa, kura mazo grupiņu ved cauri baznīcai un stāsta par neskaitāmiem aizkustinošiem atgadījumiem un nomocīto pēdējiem vārdiem, kas apliecina viņu drosmi un paļāvību uz Dievu. Satriecošs ir arī nāvessoda atstāsts: “Kristus Sirds mūsu dēļ ir salauzta, un nāvessoda laikā notiesāto sirds, miesai vēl dzīvai esot, tika izrauta...” Tā ir detaļa, kuru māsa piemin ne jau patikas dēļ par šausmām, bet tādēļ, ka tas viņai ir garīgi nozīmīgi. Kongregācijas dibinātājas priekšzīmei sekojot, viņas īpaši velta sevi Jēzus Sirds godināšanai. Māsas ir cieši saistītas ar ticības liecinieku ciešanām. Šeit var apjaust svēto sadraudzību, Baznīcas sadraudzību cauri laikam un pāri visam arī dziļo kontemplatīvās dzīves un aktīvas moceklības saikni, kas nav pretstati, bet gan viena otru nosaka.

Ne tikai aizkustinošā un iespaidīgā mocekļu liecība, bet arī ordeņa vēstures izzināšana piešķir vērtību šim apmeklējumam un liek apzināties dievišķo apredzību cilvēku rīcībā: 19. gadsimta beigās Marie Adèle Garnier dibinātās benediktiešu pielūgsmes kongregācijas māsas 1902. gadā franču republikas antikatoliskās un sekularizētās likumdošanas dēļ bēga ar aprēķinu – tieši uz Angliju. Viņu sākotnējā mājvieta bija pie Mont-Martre (Monmartra – “Mocekļu kalns”). Tagad viņas apmetušās citā moceklības vietā un savā veidā nodod tālāk angļu mocekļu auglīgo liecību. Caur viņām arī konventa apmeklētājs ir aicināts savā dzīvē, kaut arī mazā un apslēptā, pievienoties Tyburn Tree mocekļiem – aizkustinošai un stiprai liecībai.

Kath.net
Tulk.: S.Veita
Foto: Tyburnconvent.org.uk