Viņš aicināja policistus ne vien nemitīgi izglītoties un iegūt aizvien jaunas profesionālās un tehniskās iemaņas, bet arī būt godīgiem, patiesi cilvēcīgiem un neizmantot savu varu savtīgos nolūkos. Lai sabiedrība neraudzītos uz policistu kā ienaidnieku, viņam jābūt kopējā labuma sargātājam. Uzrunā Svētais tēvs pieskārās arī žēlsirdībai. Vai policists var būt žēlsirdīgs? Ceļu un dzelzceļa satiksmes drošības jautājums ir ļoti svarīgs. Katram pilsonim vajadzētu būt pateicīgam par policijas darbu – sacīja pāvests. Policistu darbs neaprobežojas tikai ar pārkāpumu reģistrēšanu, sodīšanu, satiksmes regulēšanu, palīdzības sniegšanu avārijās iesaistītajām personām un tml. Viņu “misija” ir daudz plašāka. Analizējot šodienas ainu, redzam, ka ir jāveicina drošība uz ceļiem un dzelzceļa, ne vien modernizējot dažādas tehniskās iekārtas, bet arī veicinot autovadītāju atbildību. Kā zināms, neuzmanība pie stūres var novest pie ļoti smagām sekām. Diemžēl, ne visi to apzinās un ņem vērā. Kā piemēru Francisks minēja mobilo tālruņu lietošanu, vadot automašīnu, steigu un sāncensības garu. Nereti viens otrs autovadītājs iedomājas, ka viņš atrodas pie sacīkšu auto stūres un ceļi pārvēršas par “Formula 1” trasēm. Tāpēc, lai veicinātu drošību uz ceļiem, nepietiek ar pārkāpēju sodīšanu, bet ir jāveic preventīvi pasākumi un jāveicina atbildības apziņa sabiedrībā. Un tas ir ļoti svarīgs policijas darbs. Lai tas nestu augļus, svarīgi, lai policija viestu sev uzticēšanos no sabiedrības puses. Vispirms, pašiem policistiem ir jābūt godīgiem, cilvēcīgiem un žēlsirdīgiem – uzsvēra Francisks. “Žēlsirdība nav vājuma pazīme,” viņš skaidroja. “Žēlsirdība arī neprasa atteikšanos no spēka pielietošanas. Būt žēlsirdīgam nozīmē būt spējīgam neidentificēt vainīgo kā personu ar viņa izdarīto pārkāpumu un censties ieklausīties un saprast to cilvēku pamatotās vajadzības, ar kuriem sastopaties savā ikdienas darbā. Tas prasa, lai jūs izturētos žēlsirdīgi ne tikai dažādos avārijas gadījumos, bet arī neskaitāmās citās situācijās, kurās sastopaties ar cilvēku vājumu, sāpēm un dažādām viņu vajadzībām.” Noslēgumā pāvests aicināja policistus nekad nepadoties ļaunumam un neieņemt neitrālu pozīciju. Pat ja neskatāmies no ticības viedokļa, ir svarīgi apzināties, ka pasaulē notiek nemitīga cīņa starp labo un ļauno. Tā notiek ne vien mums apkārt, bet arī mūsu pašu sirdīs. To apzinoties, ikvienam ir jāpieliek visas iespējamās pūles pie tā, lai uzveiktu egoismu, netaisnību un vienaldzību. Tas ir katra sabiedrības pilsoņa uzdevums, bet vislielākā mērā tas attiecas uz policijas darbiniekiem. Viņi atrodas pirmajās rindās to vidū, kuriem jācīnās pret sabiedriskās kārtības pārkāpējiem, pret visu, kas ir pretrunā ar katra cilvēka personas cieņu un liek šķēršļus cilvēka laimei un izaugsmei. Francisks atzina, ka policistu kalpojums ne vienmēr tiek atbilstoši novērtēts. Ņemot vērā viņu darba lielo vērtību, viņš uzdrošinājās to nodēvēt par īstu misiju, ko jāveic godīgi un atbildīgi, kalpojot katram cilvēkam un visai sabiedrībai. Radiovaticana.va | 
