Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Dieva maiguma "teoloģiskā vieta" ir mūsu ievainojumi
14.12.2017 pl. 20:45
Ceturtdienas, 14. decembra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās Dieva maigumam, jo Svētajos Rakstos Dievs mums tiek atklāts kā tēvs. Viņš ar mums sarunājas tā, kā tēvs sarunājas ar saviem bērniem. Viņš savu balsi piemēro bērna maigajai balsij.

Taču vispirmām kārtām Viņš, noglāstīdams savu bērnu, to iedrošina: “Nebaidies, es tev palīdzēšu”.

Francisks atgādināja, ka Dieva maigums izpaužas reizē kā tēva un mātes maigums. Bībelē lasām, ka pat ja māte aizmirstu savu bērnu, Dievs mūs nekad neaizmirsīs. Dievs kļūst pavisam mazs, lai mēs saprastu, ka varam pilnīgi Viņam uzticēties un droši teikt: “Abba, Tēvs”. No vienas puses, Dievs ir liels, un reizēm Viņš vēršas pret mums ar rīksti – teica Svētais tēvs. Tomēr, no otras puses, Viņš pazemojās, un savā maigumā ir mums ļoti tuvs un dāvā mums pestīšanu. Tas ir liels un skaists noslēpums.

Lielais Dievs kļūst mazs un, neskatoties uz to, ka Viņš ir mazs, Viņš nepārstāj būt liels – turpināja pāvests. Tas ir Dieva maigums. Būdams liels, Viņš kļūst mazs, un, paliekot mazs, Viņš ir liels. To saprotam, pateicoties Ziemassvētkiem – silītei, kurā dus “mazais Dievs”. Svētais Akvīnas Toms izvirza šādu jautājumu: “Ko nozīmē būt dievišķam? Kas ir visdievišķākā lieta?” Viņš atbild: “Būt dievišķam nozīmē nebaidīties no lielām lietām un ņemt vērā arī mazās lietas”. Atbilde ietver sevī abus elementus.

Kur tad vislabāk parādās Dieva maigums? – jautāja Francisks. Lai mēs varētu iet uz priekšu, Dievs ne tikai mums palīdz, bet arī apsola prieku un bagātīgus augļus. Mums vajadzētu uzdot sev jautājumu: Vai es spēju šādi uztvert Dievu un sarunāties ar Viņu kā ar tēti, vai varbūt es baidos no Viņa? Iespējams, kādam varētu rasties teoloģisks jautājums par to, kur tad ir tā “vieta”, kur visskaidrāk ir saskatāms Dieva maigums? Pāvests atbildēja, ka šī vieta ir “rētas”. Tās ir manas rētas un tās ir tavas rētas, kas “satiekas” ar Kristus rētām. Svētajos Rakstos lasām, ka Viņa rētās mēs esam dziedināti. Atbildi uz šo jautājumu varam atrast arī Līdzībā par labo samarieti, kurš sniedza palīdzību laupītāju rokās kritušajam ievainotajam. Tātad, Dieva maiguma “teoloģiskā vieta” ir mūs rētas, mūsu ievainojumi – uzsvēra Francisks. Noslēdzot homīliju, viņš mums ieteica padomāt par Kunga aicinājumu: “Nāc, taču, un rādi man savas rētas. Es gribu tās sadziedēt”.

Radiovaticana.va