Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Pāvests tiekas ar Amazones iezemiešu tautām
19.01.2018 pl. 20:03
Vismaz 22 Amazones iezemiešu tautību ļaudis piektdien bija pulcējušies Puerto Maldonado “Madre de Dios” stadionā, lai tiktos ar viesi no Romas – pāvestu Francisku. Amazonē bija ieradušies arī ne mazums Andu kalnu iedzīvotāju.

“Pēc šīs tikšanās esmu ļoti ilgojies,” uzrunājot klātesošos, teica Svētais tēvs. Viņu sejās atspoguļojās milzīgā dažādība, kas veido šī pasaules reģiona tautu, kultūras, garīguma, kā arī bioloģiskās bagātības. Pāvests atzinās, ka uzturoties Amazonē, viņam nāk prātā Mozum teiktā Kunga pavēle: “Novelc kurpes no savām kajām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme!” (Izc 3,5). Francisks pateicās Kungam par bioloģisko daudzveidību, kas atrodas Amazonē.

“Tomēr, slavas dziesma Kunga pārtrūkst, kad redzam dziļās rētas, kas izvagojušas šo zemi un tās tautas,” sacīja pāvests. Iespējams, ka Amazones iezemieši nekad nav bijuši tik apdraudēti savās teritorijās, kā tas ir šodien. Pie tam, draudi nāk ne tikai no lielo ekonomisko kompāniju puses, kas no šīs zemes dzīlēm alkatīgi turpina sūknēt naftu, gāzi, piesavināties tās zeltu un citus izrakteņus, bet arī no tādas politikas, kas slēpjoties aiz “dabas resursu saglabāšanas” programmām, izstumj no savām zemēm cilvēkus, līdz tie ir spiesti emigrēt uz sev svešu vidi.

Atrodoties Amazonē, pāvests aicināja izveidot institūcijas, kas respektē, atzīst un veic dialogu ar iezemiešiem, kas palīdz saglabāt viņu kultūru, valodu, tradīcijas, tiesības uz savu garīgumu. No otras puses, pastāv iniciatīvas, kas dod cerību, kas pašiem iedzīvotājiem ļauj būt par savu mežu un zemes saimniekiem un kopt tos saskaņā ar sentēvu gudrību.

Amazonē rosās ne tikai lielās kompānijas, bet arī daudzas nelegālās ekonomisko interešu grupas, kas ne tikai paverdzina vietējo darbaspēku, bet arī noziedzas pret sievietēm un bērniem. Mēģinot no tā izvairīties, vairākas ģimenes ir devušās brīvprātīgā izolācijā uz grūti pieejamām vietām. “Turpiniet aizsargāt šos visievainojamākos brāļus un māsas,” aicināja pāvests, norādot, ka viņu klātbūtne kalpo par atgādinājumu, ka kopējo labumu nedrīkst izmantot saskaņā ar alkatīgu patēriņa ritmu.

Amazone ir ne tikai bioloģiskās daudzveidības, bet arī kultūras rezervāts. Francisks aicināja to pasargāt no “jaunajiem koloniālismiem”, piemēram, no ideoloģiskā koloniālisma, kas slēpjoties aiz progresa maskas, iznīcina iezemiešu kultūras identitāti, tā vietā nodibinot vienveidīgu domu. “Klausieties vecos ļaudis!” rosināja pāvests. Viņš atgādināja, ka tiem piemīt dzīves gudrība. “Vēlamies, lai mūsu bērni mācās, bet negribam, lai skola izdzēš mūsu tradīcijas, mūsu valodu, liek aizmirst senču gudrību,” sarunā ar pāvestu teica kāds Amazones iezemiešu pāris. Svētais tēvs norādīja, ka skolai un vietējo tautu izglītībai ir jākļūst par valsts prioritāti, kas respektē viņu kultūras identitāti.

Pāvests vērsās pie bīskapiem, lai viņi Amazones izolētajās vietās turpina veicināt divvalodīgās skolas, kurās notiek dialogs starp kultūrām. Francisks ar gandarījumu nosauca vairākas šādas ievirzes iestādes, kuras jau pastāv un darbojas. Pieminēti tika arī daudzie vietējie jaunieši, kas cenšas saglabāt un veicināt savu kultūrantropoloģisko bagātību. Svētā tēva uzslavu izpelnījās tie, kas ar literatūras, amatniecības, mūzikas starpniecību pasauli iepazīstina ar savu kosmovīziju un kultūru.

Vietējo tautu vidū un to interešu aizsardzības labā darbojas daudzi misionāri un misionāres. Pateicoties viņiem, daudzi ir iedvesmojušies no Evaņģēlija. Pavests atgādināja, ka arī Kristus iemiesojās vienā no kultūrām, proti, ebreju kultūrā un visas pasaules tautām kā jauninājumu deva to, ka ikviens, vadoties pēc savas identitātes, sevi var apliecināt Viņā. “Nepadodieties mēģinājumiem jūsu tautās iznīcināt katolisko ticību,” aicināja pāvests Amazones un citu tautu iezemiešus. Viņš apgalvoja, ka ikviena kultūra un ikviens pasaules skatījums, kas pieņem Evaņģēliju, bagātina Baznīcu un piešķir jaunus vaibstus Kristus sejai.

Pāvests apliecināja uzticību šo tautu izturībai un spējai reaģēt grūtību priekšā, kas ir pierādījies dažādos vēstures laikmetos. “Lūdzos par jums, par jūsu Dieva svētīto zemi, un aicinu palūgties arī par mani,” uzrunas noslēgumā sacīja pāvests. “Tinkunakama!” – “Līdz nākamajai tikšanās reizei!” viņš sacīja kvečua valodā.

Radiovatican.va