Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Gavēņa pārdomas: Jo cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts... (Mk 14, 21)
20.02.2018 pl. 15:30
Fragments no Adriennes fon Špeiras (Adrienne von Speyr) grāmatas “Mark: Meditations for a Community” (Meditācijas par Marka evaņģēliju)

Nekas viņa liktenī nenotiek nejauši. Viņš soli pa solim piepilda to, kā dēļ Viņš ir nācis. Viņš ir šeit, lai izpirktu pasauli; un tālabad Viņam uz sevi jāpaņem visi grēki ciešanās, nāvē uz krusta. Viņam tie visi jāsavāc un jāpaņem uz sevi un sevī tādā veidā, lai tad, kad Tēvs, kurš Viņu mīl vairāk par visu, redzēdams Viņu uz krusta, atpazīst visus grēkus Viņā un parāda žēlsirdību, nevis taisnīgumu pret visiem pārējiem. Kungs dodas tam pretī ciešot, taču mierā. Viņam nav iespējams atteikties, atcelt šo sarežģīto lietu, kas Viņu sagaida, vai izbaudīt šo brīdi, kas vēl nav Ciešanas, vai apspiest domas par to, kas notiks. Viņam jādodas uz priekšu soli pa solim, soli pa solim ieejot ciešanās. Tā Viņš iet pa Tēva ceļu; Viņš piepilda vienošanos, kas noslēgta kopš mūžības Trīsvienības iekšienē: ka Viņš, Dēls, atgriezīs atpakaļ pie Tēva viņa radību. 

Adrienne fon Špeira (1902-1967) bija šveiciete, lajs, mistiķe, sieva, ārste un vairāk kā 60 grāmatu par garīgumu un teoloģiju autore. Viņa konvertējās katoļticībā Visu svēto svētkos 1940. gada 1. novembrī, pateicoties lielā teologa Hansa Ursa fon Baltazara garīgai vadībai.

Katedrāle.lv