Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Gavēņa pārdomas: "Viņam pie galda esot, nāca sieviete, kurai bija alabastra trauks ar dārgu, tīras nardes svaidāmo eļļu, un, trauku sasitusi, viņa izlēja to uz Viņa galvas.” (Mk 14, 3)
26.02.2018 pl. 16:00
Fragments no Adriennes fon Špeiras (Adrienne von Speyr) grāmatas “Mark: Meditations for a Community” (Meditācijas par Marka evaņģēliju)

..nāca sieviete. Jo Kungs ir pieejams. Viņš nav nolicis pie durvīm sargu, kurš nevēlamus apmeklētājus turētu drošā attālumā un tā pasaudzētu Viņu maltītes laikā. Nams ir atvērts. Ikviens, kurš vēlas, var nākt un iet. Šis ir īstais iemesls tam, kamdēļ laikā, kad Kungs uzturas tieši Betānijā, vārds izplatās ātri.

Tagad nāk šī sieviete. Un kļūst skaidrs, ka viņai ir uzdevums. Var teikt, ka ikviens, kurš satiekas ar Kungu, īsteno kādu uzdevumu vai ko citu: dažreiz, kā šeit šajā reizē, piepilda Vecās Derības pravietojumus; citreiz – lai paziņotu kaut ko jaunu; taču bieži – vienīgi, lai dotu iespēju Kungam darīt visiem zināmu kādu jaunu viņa patiesības aspektu. Tā kā katram, kurš nāk pie Kunga, ir sava misija, Kungs neaizslēdz durvis, - lai visiem, kuri jūtas saistīti ar Viņu, būtu iespēja izpildīt savu ar Viņu saistīto misiju un atkal no jauna to saņemt. Šai sievietei ir konkrēts nodoms. Vai viņa zina, ka viņa ir sūtīta? Visdrīzāk, ka nē. Tāpat kā daudzi, kuri tiecas pie Kunga un sastopas ar Viņu. Viņi to dara, tāpēc ka tiek kaut kādā ziņā vadīti; viņi vēlas paveikt kaut ko vai kaut kā, un viņiem nav pat nojausmas, ka šajā satikšanās brīdī paši saņem kaut ko, kas piešķir viņu dzīvei jēgu. Ja mēs savam acu skatienam pietuvinām un paskatāmies paši uz savu dzīves ceļu, tad varbūt atklāsim, ieraudzīsim, ka tajā brīdī, tajā nedēļā, tajā mēnesī vai gadā, kas bija izšķirošais, mums faktiski bija ļauts sastapties ar Kungu. Mēs ieraugām un aptveram to: mēs sastapām Viņu toreiz garīgo vingrinājumu laikā, sastapām, dzirdot kādu noteiktu, konkrētu vārdu, sastapām lasot, lūdzoties, sastapām, alkstot kaut ko dot Kungam – tieši tad mēs saņēmām mūsu misiju no Viņa uz visiem laikiem, tieši tāpat kā Viņš dod to šai sievietei, kura ienāk savas misijas namā.

.. kurai bija alabastra trauks ar dārgu, tīras nardes svaidāmo eļļu, un, trauku sasitusi, viņa izlēja to uz Viņa galvas. Tas neapšaubāmi bija dārgs trauks. Tajā bija nardes eļļa, kas ir tīra un dārgi maksā. Trauks un tā saturs atbilst viens otram. Tas ir svarīgi, jo dārgām lietām piedien atrasties dārgos traukos.

Sieviete sasit trauku. Viņa upurē to, kas ir dārgs. Tas var kalpot tikai šo vienu vienīgo reizi un turpmāk vairs nekad nevarēs tikt izmantots, piemēram, mazāk vērtīgam saturam. Un nav tādas rīcības, kas būtu atbilstošāka un cildenāka par šo.

Mēs sasitam savu trauku, atdodot savu dzīvi Kungam. Tas var notikt daudzos dažādos veidos. Došana vienmēr ir atsacīšanās. Bet mēs atsakāmies ne tikai no eļļas, kas ir izlieta un pēc tam vairs nekur nav derīga. Mēs atsakāmies arī no trauka. Trauks ir dzīvesveids, dzīves forma, kāda līdz šim brīdim mums bijusi un kuru mēs paši bijām sev noteikuši. Lai spētu atdot Kungam savas dzīves saturu, mums jāatsakās no šīs pašu izvēlētās formas; mums jāizlej sava dzīve un jāsagaida jaunu formu no Kunga paša.

Sieviete izlej eļļu uz Kunga galvas. Daļa eļļas būs zudusi, taču lielākā daļa no tās nolīs pār Kungu. Daudz lietu no mūsu dzīves arī būs zudušas, taču vairumam un galvenajām būtu jāpieder Kungam. Pat tad, kad mēs esam ļoti uzmanīgi un cenšamies atdot visu, kaut kas vai kāds cits tajā izrādīsies nepiemērots. Tomēr, neskatoties ne uz ko, Kungs mūsu dzīvi pieņem kā vienotu veselumu un kā atbilstošu, kā tādu, kas paredzēta Viņam, - tāpat kā saņem eļļu. Mēs lūdzam Viņu sasist mūsu veco trauku pilnībā un saņemt mūsu dzīves saturu pilnībā, tieši tāpat kā mēs to vēlētos nodot Viņam pilnībā.

Adrienne fon Špeira (1902-1967) bija šveiciete, lajs, mistiķe, sieva, ārste un vairāk kā 60 grāmatu par garīgumu un teoloģiju autore. Viņa konvertējās katoļticībā Visu svēto svētkos 1940. gada 1. novembrī, pateicoties lielā teologa Hansa Ursa fon Baltazara garīgai vadībai.

Katedrāle.lv
Tulk.: D.Bergmane