Garīgajās ciešanās viņš dosies krietni tālāk, pāri pār cilvēcisko dabu; bet nav iespējas, lai ar savām garīgajām pūlēm pēc paša vēlēšanās varētu palielināt savus miesas spēkus. Viņš vēlu padosies pārspēkam, bet tomēr padosies. Sīmanim, kurš ir vesels, stiprs un spēcīgs un kurš nav ciešanu novārdzināts, palīdzība krusta nešanā nebūs smaga. Tā ir līdzvērtīga, vienāda slodze. Dievam-cilvēkam tā ir kļuvusi nepanesama, bet šim vidusmēra cilvēkam tā nav pārpūlēšanās. Un Sīmanis to dara Kungam, kurš ir pasludinājis tuvākmīlestības bausli: īstenojot šo bausli, šī rīcība viņam tiek ieskaitīta kā ticība Kungam akts. Un tā kā ticība izpaužas lūgšanā, tad viņa veikums tiek ieskaitīts kā dzīva ticība, kā lūgšana. Tāpēc ka tas, ko viņš dara, pats to apzinādamies vai nē, ir efektīvs, iedarbīgs visu savu spēku piedāvājums Kristum. Tēvs redz sava Dēla spēka zaudēšanu, viņam esot cilvēka veidolā. Viņš uzlūko viņu ar acīm, ar kādām skatās uz vienu no savām radībām. Un viņš sūta tam palīdzību līdzcilvēka veidā. Tā kā Dēls cieš, lai atpestītu cilvēkus, Tēvs sūta viņam vienu no atpērkamajiem un, dāvādams palīdzību, pēc kuras lūdz Viņa Dēls, iesaista arī šo cilvēku dievišķīgajā lūgšanas dzīvē. Svētais Gars, kurš ir pilnībā veltījies Dēla cilvēktapšanas darbam un viņa uzdevuma īstenošanai uz zemes un kuram Tēvs un Dēls bija uzticējuši piedzimšanas brīdi un līdz ar to arī apēnošanas uzdevumu, un kura ziņā nu ir arī tas brīdis, kuru Tēvs ir noteicis sava Dēla nāvei: šis Gars rūpējas par to, lai Dēls aiz pārguruma un pārmocīšanās dēļ vēl nenomirtu, ne šobrīd, bet gan lai saņemtu nepieciešamo palīdzību, lai tiktu sasniegta Tēva stunda, kas ir arī Dēla stunda. Tā nu Svētais Gars ļauj Sīmanim, kurš vēl nav ticīgais, sniegt palīdzību, un, kamēr Sīmanis to dara, Gars var arī viņa dvēseli pārņemt. Fragments no Adriennes fon Špeiras (Adrienne von Speyr) grāmatas “Passion von innen". Adrienne fon Špeira (1902-1967) bija šveiciete, lajs, mistiķe, sieva, ārste un vairāk kā 60 grāmatu par garīgumu un teoloģiju autore. Viņa konvertējās katoļticībā Visu svēto svētkos 1940. gada 1. novembrī, pateicoties lielā teologa Hansa Ursa fon Baltazara garīgai vadībai. Foto:Matkakosciola.gliwice.pl - Saistīta tēma:
14.03.2018 - Gavēņa pārdomas: Un Viņš tiem sacīja: "Mana dvēsele noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā!" (Mk 14,34)
06.03.2018 - Gavēņa pārdomas: Kungs un mācekļi pirms Ciešanām
26.02.2018 - Gavēņa pārdomas: "Viņam pie galda esot, nāca sieviete, kurai bija alabastra trauks ar dārgu, tīras nardes svaidāmo eļļu, un, trauku sasitusi, viņa izlēja to uz Viņa galvas.” (Mk 14, 3)
20.02.2018 - Gavēņa pārdomas: Jo cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts... (Mk 14, 21)
| 
