Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Šī gada Lielās piektdienas Krusta ceļa pārdomas sagatavoja jaunieši
28.03.2018 pl. 15:20
Jēzus interneta laikmetā, Dieva vieta katra cilvēka sirds dziļumos, migrantu personas cieņa – piecpadsmit jaunieši pievēršas šīm un citām tēmām savās Krusta ceļa pārdomās, kas tiks lasītas Lielajā piektdienā Romas Kolizejā.

Iejūtoties Kristus ciešanu aculiecinieku “ādā”, viņi savā sarunā ar Jēzu ietver jautājumus, kas attiecas uz pasauli un vidi, kurā paši dzīvo, un grib uzrunāt ne vien šodienas, bet arī nākotnes jauniešus. Daži no viņiem mācās Albertelli klasiskajā licejā Romā. Visi Krusta ceļa meditāciju autori ir 16 līdz 20 gadus jauni. Šo darbu viņi paveica, atbildot pāvesta Franciska lūgumam.

Valērijs, Marija, Margarita, Agnese, Kjāra, Frančesko, Grēta un citi sīki apraksta katru Jēzus soli un atgādina, ka no Viņa varam mācīties nemitīgi iet uz priekšu un pabeigt ikvienu iesākto lietu. Viņi atklāj, ka viss, ko Jēzus darīja un sacīja, kalpo kā mācība mūsdienu cilvēkam. Interneta laikmetā mēs nereti vairs nespējam “sagremot” ne mazāko kritiku, kas tiek izteikta sociālajos tīklos. Mēs to uztveram ļoti personiski – kā kaut ko, kas būtu izteikta, lai it kā mūs ievainotu. Ko šajā sakarā varam darīt? Uz šo jautājumu atbild Grēta Sandri vienpadsmitās apstāšanās pārdomās.

Savukārt otrās apstāšanās pārdomās, kuras sagatavoja divas meitenes – Marija Taljaferri un Agnese Brunetti, lasām: “Cik daudz reižu es sadumpojos un sadusmojos par man uzticētajiem uzdevumiem, jo man liekas, ka tie ir par smagu vai ir netaisnīgi uzlikti. Tu, Jēzu, tā nerīkojies. Tu esi paklausīgs un nopietni attiecies pret visu, ko dzīve tev sniedz, tu nopietni uztver katru izdevību un ej līdz galam un atklāj, ka aiz šķietamā vienmēr slēpjas kaut kas lielāks.”

Trešā apstāšanās mums atgādina, ka mēs vienmēr varam piecelties. Pat ja mūs piemeklē šaubas ticībā vai sabrūk mūsu plāni un mēs krītam, mēs vienmēr varam piecelties. Mūsu priekšā vienmēr ir izvēle – padoties vai celties augšā un iet uz priekšu. Savukārt stāstā par Jēzus tikšanos ar Kirēnas Sīmani pārdomu autors saskata iespējas, ko sniedz katra “negaidītā tikšanās”. Tā ir iespēja mīlēt un saskatīt savā tuvākajā to labāko.

Jēzus vārdi Jeruzalemes sievietēm ir ļoti tieši un, no pirmā acu uzmetiena, liekas pat bargi. Taču Viņš runā kā tēvs, lai pamācītu, lai cilvēkam palīdzētu, bet nevis, lai viņu tiesātu. Tie ir patiesības vārdi. Mēs šodien esam pieraduši pie tukšvārdības, pie mētāšanās ar vārdiem, pie liekulīgiem vārdiem, pie vārdu sijāšanas, mēs izvairāmies teikt patiesību un pamācīt. Tā vietā, lai parūpētos par sava tuvākā labumu un palīdzētu viņam iet patiesības ceļu, viņš tiek atstāts sava likteņa varā. Jēzus runā citādāk nekā mēs – Viņš runā pazemīgi un uzrunā cilvēka sirdi. Pārdomājot minēto epizodi, tiek atklāta Dieva lielā mīlestība pret nabagiem un atstumtajiem. Jēzus rīcība un attieksme ir “patiesi revolucionāra”.

Krusta ceļa pārdomās jaunieši pieskaras arī migrantu problēmai. Kailais Jēzus ir kā jauns migrants, kurš, dziļi ievainots, nonāk vidē, kas nereti ir jēla; sabiedrībā, kas gatava viņam novilkt drēbes – viņa vienīgo labumu – un tās pārdot, atstājot viņu vienu pašu ar savu krustu.

Runājot par mūsu ikdienas dzīvi, Grēta raksta: “Šodien, interneta laikmetā mūs tik ļoti ietekmē viss apkārtējais, ka sākam šaubīties paši par saviem vārdiem”. Mēs nespējam izturēt kritikas, nespējam citiem piedot. Taču Jēzus vienmēr piedod, Viņš pagriež otru vaigu un upurē manā labā pats sevi. Es skatos sev apkārt un redzu cilvēkus “ierakušos” savu tālruņos, aizņemtus sociālajos tīklos ar kļūdu meklēšanu citos cilvēkos – lasām Krusta ceļa pārdomās. Redzu cilvēkus, kuri fiksējuši savu skatienu uz telefonu ekrāniem, “kliedz” no dusmām gandrīz par neko. Ko šai situācijā darīt? Iet pie Jēzus, mācīties no viņa, novilkt savas augstprātības un egoisma drānas, atdarīt savas acis un saskatīt Dieva mīlestību, Viņa klātbūtni. Kaps paliek tukšs, bet kur ir Jēzus? Viņš ir mūsu sirds dziļumos, mūsu skumju, nespēka, nemiera un baiļu cietumā. Viņš ir tur, lai izvestu mūs brīvībā.

Radiovaticana.va
Foto: Katedrāle.lv