Endrjū Infangera (attēlā pa kreisi) ceļš: viņš gāja uz Svēto Misi katru svētdienu, mācījās draudzes skolās un vairākas vasaras pavadīja nometnēs, ko vadīja benediktiešu mūki. Viņš ieguvis bakalaura grādu teoloģijā mazā katoļu universitātē. Taču viņš nekad tā pa īstam sevi neuzskatīja par krietnu kristieti vai pietiekami dievbijīgu, lai pievienotos kleriķu pulkam. Viņam bija citi karjeras plāni. Tomēr viņš saklausīja savu aicinājumu, vēlāk kļuva par diakonu, un nu ir palicis mazāk kā pāris mēnešu līdz viņa ordinācijai. Viņa tēvs, Pīters Infangers (attēlā pa labi), plāno pabeigt ceturto studiju gadu Mundeleinas seminārā ārpus Čikāgas. Nākošajā gadā viņš kļūs par diakonu un tad, ja tāds būs Dievs prāts, viņš sekos dēla pēdās un kļūs priesteris. Pītera Infangera ceļš: Pītera Infangera sieva un Endrjū māte Mišela pēkšņi nomira 2013. gadā no krūts vēža, un tajā pašā gadā Endrjū, kuram tagad ir 30 gadu, tika uzņemts seminārā. Tēvam bija jāiziet pašam savs aicinājuma atpazīšanas process, kamēr, dēla pamudināts un bīskapa atbalstīts, viņš 2014. gadā iestājās seminārā. Jau 34 gadu vecumā Pīters piedzīvoja garīgu atgriešanos, un tamdēļ gribēja pamest darbu un iesaistīties kādā Baznīcas kalpojumā. Taču bērni bija vēl mazi, un pienākums pret ģimeni lika kalpošanas darbam pievērsties tikai no darba brīvajā laikā. Viņš strādāja kā ticības mācības skolotājs un kā brīvprātīgais savā draudzē. Tagad viņš ir 64 gadus vecs, un gatavojas kļūt par priesteri vecumā, kad citi priesteri parasti dodas jau atpūtā. Bīskaps R. Daniels Konlons savā paziņojumā saka: “Pīters Infangers ir krietni vecāks par parasti akceptējamo vecumu semināra formācijai. Taču Baznīca darbojas pateicoties Dieva žēlastībai, un dažreiz rodas šādi ārkārtas apstākļi. Pītera gadījumā tika veikts novērtējums, un secināts, ka Dievs patiešām viņu aicina šajā kalpojumā.” Šādi gadījumi, kad tēvs un dēls kalpo kā katoļu priesteri, ne vien nav retums, bet tas ir pat nedzirdēti. Romas katoļu Baznīcas latīņu ritā priesteri dod celibāta solījumu un neprecas. Izņēmumi ir ļoti reti un pieļaujami tikai atsevišķos īpašos gadījumos. Tēvs un dēls Infangeri piemin tikai vienu līdzīgu gadījumu ASV, kad pr. Henrijs Vertins tika ordinēts 2016. gadā, 12 gadus pēc sievas nāves, un divi no viņa 10 bērniem vēlāk kļuva par priesteriem. “No manas sievas nāves, kas ir briesmīgākais, kas jebkad varēja notikt, Dievs izveidoja manu otro aicinājumu - palīdzēt citiem (jo daudzi nāk pie manis un, zinot manu 34 gadu ilgo pieredzi laulībā, lūdz padomu, lūdz palīdzību),” secina Pīters Infangers. Patheos.com | 
