Kad Dievs dod speciālu misiju cilvēkam, kuru izraudzījis, Viņš maina arī viņu vārdu, lai to darītu zināmu visai pasaule: Dievs mainīja Ābrama vārdu uz Ābrahāms - “daudzu tautu tēvs” (Rad 12,1; 17,5); Dievs mainīja Jēkaba (“viņš satvēris papēdi”) vārdu uz Israēls - “uzvarējis/pievarējis Dievu” (Rad 32,28); Dievs mainīja Sīmaņa vārdu uz Pēteris (Jņ 1,42). “Nosaukdams Sīmani par Pēteri [aram. Kefa – klints], Kungs vienīgi viņu darīja par Baznīcas klinti. Viņš uzticēja Pēterim Baznīcas atslēgas un iecēla viņu par ganu visam ganāmpulkam.” (Katoliskās Baznīcas katehisms, 881) Sv. Pēteris bija pirmais Romas bīskaps un pirmais pāvests, un kopš tā laika nav bijis neviena pāvesta Pētera. Neviens no turpmākajiem pāvestiem nevēlējās pieņemt Pētera vārdu, lai nešķistu, ka kādam piemīt lepnība un drosme pielīdzināt sevi sv. Pēterim. Svētā Pētera pēcteči, kalpojot pāvesta amatā, līdz pat 56. pāvestam Bonifācijam II saglabāja savu dzimto vārdu, piemēram, otrais bija pāvests Lins, trešais – Anaklēts, ceturtais – Klemens. Taču pirmais, kurš radīja precedentu un pieņēma jaunu vārdu, bija 533. gadā ievēlētais pāvests Jānis II (attēlā). Vārda maiņai bija pamatots iemesls, proti, jaunā pāvesta, katoļu konvertīta, dzimtais vārds bija Merkūrijs, kas viņam bija dots par godu romiešu dievam Merkūrijam (Merkūram). Viņš apzinājās, ka nebūtu gudri un cienīgi paturēt pagānu dieva vārdu, kalpojot par pāvestu, tāpēc pats mainīja savu vārdu uz Jānis II. Viņa pēcteči tomēr nesekoja piemēram un nemainīja vārdus, līdz Pjetro Kanepanova tika izraudzīts par pāvestu 983. gadā. Tā kā viņam būtu bijis jāsaucas par Pēteri, viņš nevēlējās lietot sv. Pētera, pirmā pāvesta, vārdu un tādēļ nomainīja to uz Jānis XIV. Viņam sekoja Džovanni di Gallina Alba, kurš palika pie sava dzimtā vārda un kļuva Jānis XV. Laikā starp Jāni II (56. pāvests) un Sergiju IV (142. pāvests), kuru ievēlēja 1009. gadā, tikai daži pāvesti bija mainījuši savus vārdus, taču kopš Sergija IV tā bija ierasta prakse visiem pāvestiem mainīt vārdu, izņemot Adriānu VI un Mercellu II. Pēdējais pāvests, kurš atstāja sev savu dzimto vārdu, bija Adriāns VI 1522. gadā. Savukārt 1555. gadā ievēlētā pāvesta Marcella II dzimtais vārds bija Marcello Cervini degli Spannochi, un latīņu Marcellus bija tikai Marčello variācija. Vispopulārākais no pāvestu vārdiem ir bijis Jānis, kurā saukti 23 pāvesti, no kuriem pēdējais bija Jānis XXIII, kurš nomira 1963. gadā. Ja pieskaita divus Jāņus Pāvilus, tad var apgalvot, ka ir bijuši 25 pāvesti Jāņi. Otrajā vietā ierindojas vārdi Benedikts un Gregors - vienā un otrā saukti pa 16 pāvestiem. Viens no pēdējiem unikālajiem pāvestu vārdiem piederēja pāvestam Lando, kurš tika ievēlēts 913. gadā, un tas ir viens no 44 unikālajiem pāvestu vārdiem. Kopš šī pāvesta līdz pat pāvestam Franciskam netika izraudzīti jauni pāvestu vārdi. Līdz tam jaunie pāvesti vienmēr izvēlējās vārdus no iepriekš izmantotajiem pāvestu vārdiem, pievienojot tiem kārtas skaitli. Pat Jānis Pāvils nav uzskatāms par jaunu vārdu, jo tas veidots, saliekot kopā divus iepriekšējo pāvestu vārdus. Albino Lučiani, sekodams aiz Jāņa XXIII un Pāvila VI, dublēja savu vārdu – Jānis Pāvils. Viņš nolēma pievienot savam vārdam kārtas skaitli “I” jeb 1; neviens cits pāvests nav deklarējis sevi kā “pirmo”. Viņa pontifikāts ilga 33 dienas. Savukārt viņa pēctecis Karols Vojtila nosauca sevi par Jāni Pāvilu II par godu viņa piemiņai. Pāvests Benedikts XVI izvēlējās vārdu Benedikts vairāku iemeslu dēļ. Pāvesta audiencē 2005. gada 27. aprīlī viņš izskaidroja savu motivāciju šādi: “Es gribēju sevi saukt par Benediktu XVI, jo vēlējos būt garīgi saistīts ar godājamo pāvestu Benediktu XV, kurš vadīja Baznīcu trauksmainajā Pirmā pasaules kara laikā. Viņš bija drosmīgs un īstens miera pravietis, un vispirms ar lielu drosmi strādāja pie tā, lai izvairītos un nepieļautu kara drāmu, un vēlāk ierobežotu kara postošo ietekmi.” Kad 2013. gadā par pāvestu tika ievēlēts Horhe Mario Bergoljo, visiem par pārsteigumu viņš izvēlējās sev vārdu Francisks. Daudzi sākumā minēja, vai tas izraudzīts par godu sv. Franciskam Ksaveram, vai sv. Franciskam no Sales vai sv. Asīzes Franciskam. Audiencē pāvests žurnālistiem pastāstīja, kas ietekmējis viņa izvēli. Konklāva laikā viņš sēdējis blakus savam draugam Brazīlijas kardinālam Klaudio Hummes (Sanpaulu arhibīskaps emeritus). Kad par viņu nodoto balsu skaits sasniedzis 2/3 (nozīmē, ka pāvests ir ievēlēts) un sācis kļūt skaidrs, ka kardināli viņu ievēlējuši par pāvestu, kardināls Hummes apkampis viņu un teicis: “Neaizmirsti par nabadzīgajiem.” Vārdi “nabadzīgie” palika Horhe atmiņā. Tai pašā brīdī jaunievēlētais pāvests iedomājies par sv. Asīzes Francisku, kurš bija miera vīrs, nabadzības sludinātājs un kurš mīlēja un aizsargāja radību. Viņš paskaidroja: “Kā es vēlētos mīlēt Baznīcu, kura ir nabadzīga un nabadzīgajiem!” Viņš atceroties smēja, ka kāds kardināls jokojis, ka viņam vajadzētu pieņemt vārdu Klements XV, lai "atmaksātu" Klementam XIV, kurš aizslēdza Jēzus Sadraudzības jeb jezuītu ordeni 1773. gadā. Plāksne ar pāvestu apbedīšanas gadiem un vārdiem (latīniski),
kas apglabāti Sv.Pētera bazilikā (foto: wikimedia commons) 
| 
