Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Kurzemē

Komponists P.Bembeneks: Šīs dziesmas Latvijā skan kā nekur citur
04.05.2018 pl. 18:44
No 29. aprīļa līdz 1. maijam Liepājas Sv. Dominika klosterī norisinājās starptautiskas Liturģiskās mūzikas darbnīcas, kuras vadīja komponists un diriģents no Polijas Pāvels Bembeneks. Tajās piedalījās aptuveni 50 cilvēku no Pāvilostas, Kuldīgas, Rīgas, Salaspils, Rēzeknes, Madonas, Skrīveriem, Jelgavas novada, Talsiem, Liepājas un Viļņas.

Lielākā daļa dalībnieku bija no katoļu draudzēm, bet bija arī luterāņu un pareizticīgo draudzēm piederīgie. Daudzi bija, kuri savā ikdienā kalpo baznīcā kā ērģelnieki vai koristi, bet bija arī cilvēki, kuriem vienkārši patīk dziedāt un kuri pat nejūtas pārliecināti par savu varēšanu. Daļa bija jau pazīstami ar komponista Pāvela Bembeneka daiļradi, citi bija dziedājuši viņa dziesmas, neapzinoties autoru, bet vēl citiem tā bija pirmā sastapšanās ar viņa komponētajām dziesmām. Savukārt viesi no Viļņas, kuri pamatā bija piederīgi Viļņas Sv. Jēkaba un Filipa katoļu draudzei (pie kuras ir arī dominikāņu klosteris), brauca tādēļ, ka Pāvels Bembeneks jau bija vadījis pie viņiem līdzīgas darbnīcas un viņiem tas bija tik ļoti iepaticies, ka bija gatavi mērot 400 kilometrus, lai piedalītos atkal, kā arī gatavi dziedāt latviski. Lai visi varētu saprast, neiztrūkstošs bija „labākais tulks pasaulē” – tēvs Oskars OP, kurš gan tulkoja Pāvela poļu valodā teikto, gan arī pats piedalījās dziedāšanā.

Ja sākumā, kad izsludinājām pieteikšanos darbnīcām, bija raizes, vai būs interesenti, tad uz pieteikšanās termiņa beigām bija domas, kā šo dalībnieku straumi apturēt, lai klosteris spētu visus uzņemt un pabarot. Bet raizēties ir lieki – Dievs pats visu sakārto. Kādi pieteikušies nevarēja atbraukt, kādi atbrauca nepieteikušies – visiem bija vietas, visi bija paēduši un izmitināti. Sākām mēs svētdienā, kad pats komponists vēl bija aizņemts koncertos Polijā – mācoties repetitoru vadībā atsevišķās balsis. Naktī pusdivos sagaidījām Pāvelu Bembeneku Rīgas lidostā, puspiecos no rīta bijām klosterī, bet astoņos jau sākās Laudes – un divu dienu intensīvs darbs. Darbs, kas reizē bija piedzīvojums, lūgšana, Dieva skaistuma un mīlestības pieredze. Kāda no dalībniecēm otrā dienā man teica: „Es sākumā nesapratu, kāds ir šo darbnīcu mērķis – varbūt tas ir ierakstīt kādas konkrētas dziesmas? Bet nu es sapratu, ka šo darbnīcu mērķis ir pats process – veids, kā mēs mācāmies, saliedējamies, paceļam sirdis uz Dievu!”

Ir ļoti grūti aprakstīt Pāvela Bembeneka darba metodi. Tā ir ļoti atraktīva, ļoti emocionāla – bet pāri visam ir viņa brīnumskaistās melodijas, kuras vienmēr balstās uz Vārdu – vai tas būtu psalms, vai no senām dziesmu grāmatām izrakts teksts, vai šodienas klostermāsas meditācija. Pusotras dienas laikā no bara, lielākoties savstarpēji nepazīstamu ļaužu, kas nākuši katrs no savas „pasaules malas”, ar ļoti dažādu muzikālo pieredzi un varēšanu – tika izveidots saliedēts koris, kurš spēj bez kvalitātes zaudējumiem skanēt pat tad, ja plānotā ieraksta laikā trīs „spicākajiem” soprāniem jāatgriežas Rīgā spēlēt maija dievkalpojumu vai darbnīcu noslēdzošajā Sv.Misē varējuši palikt tik puse dalībnieku (jo nākošā diena ir darbadiena bet vēl tāls ceļš līdz mājām). Jā, mēs ierakstījām daļu sava darba (paldies skaņu ieraksta meistaram Ivaram Sudmalim). Ierakstā piedalījās arī instrumenti, kurus spēlēja paši darbnīcu dalībnieki – Linda Ločmane un Roberts Freimanis – vijoles, Renāte Voiskoviča – alta vijole, Agnese Buša – flauta, Nils Goiževskis – čells, gan laipni palīdzēja obojas burvis Āris Burkins. Vienu dziesmu palīdzēja iespēlēt arī draudzes muzicējošie bērni – Simona Jansone ar alta saksofonu un Katrīna Locika ar vijoli.

Tomēr pats galvenais un arī garīgi vispiepildošākais bija dziedāt šīs dziesmas Svētajā Misē – gan pirmdienas, gan otrdienas vakarā. Mēs sēdējām visi baznīcas solos kopā ar pārējiem, kas bija uz Misi atnākuši, dziedājām a capella, daudzbalsīgi – bet vienā balsī, sirdī un elpā, gluži taustāmi sajūtot Dieva lielo mīlestību un žēlsirdību. Šī pieredze katram no dalībniekiem, spriežot pēc atsauksmēm, kādas joprojām saņemu, bija unikāla. Šīs dienas bija kā svētki dvēselei, kura ilgojas pēc Dieva, pēc Dzīvā Dieva – kā mēs to dziedājām 63. psalmā. Un šie svētki, redzams, atspoguļojās arī dziedāšanā, jo komponists teica, ka šīs dziesmas Latvijā skan kā nekur citur – tik skanīgas esot mūsu balsis.

Milzīgs paldies no visiem dalībniekiem komponistam un diriģentam Pāvelam Bembenekam par viņa vienkāršību un lielo darbu, ko viņš dara mūzikā, mīlēdams Dievu, Baznīcu un cilvēkus. Un tikpat milzīgs paldies Liepājas Sv. Dominika klostera brāļiem par sirsnīgu uzņemšanu, rūpēm un gardajām maltītēm, lai visiem būtu spēks dziedāt un lūgties!

Kristīne Locika,
Liepājas Sv. Dominika sholas vadītāja