Katoliskās Baznīcas katehisms iedrošina uz šāda veida lūgšanu un izskaidro, ka “aizlūgums ir tāds lūgšanas veids, kas mūs tuvina Jēzus lūgšanai. Jo Viņš ir vienīgais Aizbildnis pie Tēva, kas aizlūdz par visiem cilvēkiem, it īpaši – grēciniekiem. Viņš “var uz mūžiem izglābt tos, kas caur Viņu tuvojas Dievam, jo Viņš vienmēr dzīvo, lai viņus aizstāvētu” (Ebr 7,25). Pats Svētais Gars “aizbildina par mums [..], aizlūdz par svētajiem saskaņā ar Dieva gribu” (Rom 8,26-27). (KBK, 2634) Pestīšanas vēstures gaitā vēl pirms Kristus aizlūguma lūgšanai ir bijusi ļoti svarīga loma, un līdz pat šodienai tā palikusi kā būtiska kristiešu lūgšanas daļa: “Aizlūgt, lūgties kāda cita labā kopš Ābrahama laikiem ir raksturīgi tādai sirdij, kas ir saskaņota ar Dieva žēlsirdību. Baznīcas laikmetā kristīgais aizlūgums ir iesaistīts Kristus aizlūgumā: tā ir svēto sadraudzības izpausme. Kas aizlūdz par citiem, tas raugās “ne vien uz savām, bet arī uz citu vajadzībām” (Flp 2,4) un pat lūdzas par tiem, kas viņam dara ļaunu.” (KBK, 2635) Šī iemesla dēļ mums būtu jāuztver nopietni katru lūgumu pēc aizlūguma un jāatrod īstais veids, kā to izpildīt. Labā ziņa ir tā, ka aizlūgumam nav noteiktas “formulas”. Citiem vārdiem sakot, jūs šādu lūgšanu nemaz nevarat palūgties nepareizi. Dievs dzird mūsu lūgšanas, neskatoties uz to, cik skaidri vai neskaidri tās izsakām vai formulējam. Taču mēs allaž varam paveikt kaut ko, lai tuvotos un vēl vairāk imitētu Kristu, proti, lūgties par kādu ar lielāku uzcītību un rūpēm. Lūgties nekavējoties Bieži vien, kad kāds lūdz aizlūgt par viņu, mēs to apsolām, taču vēlāk ātri aizmirstam. Tieši tāpēc ir nepieciešams lūgties uzreiz, nekavējoties. To var darīt, par citiem un viņu vajadzībām lūdzoties saviem vārdiem vai lūdzot “Esi sveicināta…” vai “Tēvs mūsu…”. Vienkāršas lūgšanas, kā šīs, ir daudz labākas, nekā nelūgties par viņiem vispār. Lūgties no sirds Tāpat kā visās lūgšanās, Dievam patīk, ja lūdzamies no sirds, ne tikai ar savām lūpām. Protams, ir daudz vieglāk skandēt aizlūguma lūgšanu bez emocijām, taču daudz grūtāk šo lūgumu ir ietvert savā sirdī un nest to Dieva priekšā ar visu sirdi. Lūgties par saviem ienaidniekiem Kā katehismā uzsvērts, mums jālūdzas ne vien par saviem draugiem un ģimenēm, bet arī par tiem, kas dara mums ļaunu. Pāvests Francisks gāja vēl tālāk, sacīdams, ka lūgties par to ir svēto pazīme: “Vai esat žēlsirdīgi pret cilvēkiem, kuri ir darījuši jums pāri vai kuriem jūs nepatīkat? Ja Dievs ir žēlsirdīgs, ja Viņš ir svēts, ja Viņš ir pilnīgs, tad arī mums jābūt žēlsirdīgiem, svētiem un pilnīgiem kā Viņš. Tas ir svētums. Vīrietis vai sieviete, kas tā dara, ir pelnījuši tikt kanonizēti.” Lūgties nemitīgi Tāpat kā Ābrahams, mēs esam aicināti aizlūgt par cilvēkiem ne tikai vienreiz vai divreiz, bet tik daudz reižu, cik nepieciešams. Mums katru dienu sev būtu jāuzstāda mērķis lūgties par kādu, turklāt lūgšanā varam izmantot novennas. Tāpat ierasta prakse kristiešu vidū ir lūgšanu saraksta (tajā uzskaitīti cilvēku vārdi, par kuriem lūdzamies) sastādīšana un izmantošana, jo tas ir brīnišķīgs, skaists veids, kā atcerēties šos cilvēkus ik dienas. Dievs ciena mūsu neatlaidību un vienmēr atbildēs uz mūsu lūgšanām. Aleteia.org/tulk.: D.Bergmane
Foto: Loretta Hostettler | 
