Būt par sāli un gaismu citiem, nepiešķirot nopelnus sev. Tā, saskaņā ar Franciska vārdiem, ir “vienkāršā ierastā liecība”, “visu dienu svētums”, uz kuru tiek aicināts kristietis. Viscēlākā kristieša liecība ir atdot dzīvību par citiem, kā to darīja Jēzus. Tā ir moceklība. Bet ir arī cita veida liecība, tā, kura sākas katru rītu, kad pieceļamies, un noslēdzas vakarā, kad ejam gulēt. “Šķiet, tas nav daudz, bet Kungs ar mūsu mazajām lietām dara brīnumus, Viņš dara brīnumus,” teica pāvests. Tāpēc ir vajadzīga pazemīga attieksme, kas sastāv vienīgi no tā, ka cenšamies būt par sāli un gaismu citiem: “Sāls citiem, gaisma citiem, jo sāls nepiešķir garšu sev, bet vienmēr kalpo citiem. Arī gaisma neapgaismo sevi, bet kalpo citiem. Sāls nevajag daudz, tikai mazlietiņ vien, lai ēdiens kļūtu garšīgs. Veikalā sāli nepārdod tonnām, bet nelielos iepakojumos un ar to pietiek.” Būt kristietim katru dienu, nozīmē būt par gaismu citiem, palīdzēt citiem tumsības brīžos. Kungs mums saka: “Tu esi sāls. Tu esi gaisma.” “Ak tā, nu tad piesaistīšu Baznīcai cik iespējams daudz cilvēku!” Nē, tev ir jādara tā, lai citi redz un godina Tēvu. Tev par to netiks piešķirts neviens nopelns. Kad mēs ēdam, nesakām: “O, sāls gan ir laba!” Nē! Mēs sakām, “šis ēdiens ir garšīgs, šī gaļa ir garšīga utt.” Vakarā, kad ejam mājās, nesakām “šī gaisma ir laba”. Mēs to ignorējam, bet dzīvojam ar gaismu, kas mūs apgaismo. Tāda ir dimensija, kurā kristiešu dzīve paliek anonīma.” “Mēs neesam savu nopelnu varoņi,” uzsvēra pāvests. Viņš aicināja nedarīt tā kā farizejs, kurš pateicas Kungam, domājot, ka ir svēts. Francisks aicināja dienas beigās lūgties, uzdodot sev sekojošus jautājumus: “Vai šodien esmu bijis, bijusi par sāli? Vai esmu bijis, bijusi par gaismu?” Svētais tēvs norādīja, ka tas ir visu dienu svētums, un novēlēja, lai Kungs palīdz to saprast. Radiovaticana.va | 
