Pirms sākt ar vēsturi, jāpaskaidro, ka vairums pāvestu valkāja trīs veidu kurpes: sarkanas zīda vai samta kurpes Vatikāna iekštelpām, episkopālās sandales Svētās Mises celebrēšanai atbilstošā liturģiskajā krāsā (līdz pat 1969. gadam) un sarkanas ādas kurpes iziešanai ārpus Vatikāna. Senāk pāvesti izgāja no Vatikāna tikai ļoti retos gadījumos vai vispār nekad, tāpēc “izejamās kurpes” nebija īpaši vajadzīgas, bet tieši par tām būs runa tālāk. Sarkanas kurpes tiek asociētas ar spēku un varu, bet ne tikai Baznīcā. Pirmsromas etrusku valdnieki valkāja sarkanus apavus kā sava statusa simbolu, jo sarkans (ko tie dēvēja par “karalisko purpuru”) bija ļoti dārga krāsviela, ko iegūst no retiem jūras gliemežiem. Romas imperatori turpināja šo sarkanā valkāšanas tradīciju, ar to norādot uz savu augsto statusu. Dižciltīgie un aristokrāti arī valkāja sarkanus apavus, un tādus vēlāk vilka arī garīdznieki. Bībelē lasām, ka sarkanā krāsa ir saistīta ar aizsardzību pret bojāeju un nāvi: Israēla draudze apzīmēja durvju stabus un palodas ar sarkanajām Pashā svētku jēra asinīm, lai glābtu un pasargātu sevi no nāves eņģeļa (Izc 12,13), bet sarkanā virve paglāba Rahābu un viņas ģimeni no iznīcināšanas (Joz 2,18-19). Sarkanais pāvesta tērpā simbolizēja viņa paklausību Kristum un Dieva kvēlo mīlestību uz cilvēci. Baznīcā izsenis sarkanā krāsa tika lietota liturģiskajiem tērpiem, simbolizējot visu mocekļu asinis, kas gadsimtu gaitā izlietas, sekojot Viņa pēdās un atdodot savas dzīvības par Kristu. Pāvests (kā bijušais kardināls), tāpat kā kardināli, aizstāv savu ticību līdz pat savām asinīm. Sarkano valkā mocekļu izlieto asiņu piemiņai, un sarkanais klasiski tiek saistīts ar mīlestību, ko Jēzus pilnīgojis savā Asiņu upurī. Sarkanā krāsa tika izmantota ne vien pāvesta kurpēm, bet arī visam viņa liturģiskajam tērpam, līdz tas pāvesta Pija V laikā 16. gs. vidū tika nomainīts uz balto, tāpēc ka viņš bija dominikānis. Savukārt sarkanās pāvesta kurpes simbolizē Jēzus Kristus absolūto autoritāti, kā arī ir atgādinājums par Kristus paša asiņainajām kājām pēc šaustīšanas, pātagošanas un ceļu uz sišanu krustā, kur tika naglām caurdurtas Viņa rokas un kājas. Aplūkosim tuvāk pāvestu sarkanās ārtelpu kurpes. Tās izgatavotas no sarkanas ādas (pārsvarā nāk no Marokas), un uz tām jābūt zeltā izšūtam krustam. Pēc 1958.gada pāvests Jānis XXIII, pievienoja kurpēm zelta sprādzes, padarot tās līdzīgākas kurpēm, ko valkāja kardināli ārpus Vatikāna. Vēlāk pāvests Pāvils VI pieprasīja maiņu apavu lietošanā – viņš atteicās no vieglajām auduma iekštelpu kurpēm, paliekot pie ādas kurpēm valkāšanai gan iekštelpās, gan ārā. Viņš vēlējās, lai rūpīgi izstrādātais (bieži vien grezni zeltā un dārgakmeņiem rotātais) krusts no pāvesta kurpēm tiktu noņemts un lai tiktu noņemtas sprādzes visiem pārējiem apaviem, ka arī izbeidza pontifika kājas (kurpes) skūpstīšanas tradīciju. Pāvests Pāvils VI visu atlikušo pontifikāta laiku valkāja vienkāršas, gludas ādas kurpes. Turpmākie pāvesti tomēr atgriezās pie sarkanajām kurpēm, un vairāki arī ir apbedīti ar tām kājās, piemēram, Pāvils VI, Jānis Pāvils I un Jānis Pāvils II. Krietnu laiku pāvests Jānis Pāvils II koši sarkano bija nomainījis pret brūngani sarkanu – sava pontifikāta sākumā viņš mēdza vilkt Polijā izgatavotas brūnas vai melnas vienkāršas kurpes, bet sarkanās bija drīzāk bordo sarkanā, ķiršu sarkanā, vai pat šokolādes brūnā tonī. Taču pāvests Benedikts XVI atgriezās pie koši sarkanajiem apaviem, ko gatavojis viņa kurpnieks Adriano Stefanelli. Jāatzīmē, ka pāvesta kurpes nekad nav izgatavotas no spīdīgas lakādas, tās pārsvarā ir loferu tipa kurpes no gludas, mazliet matētas ādas un ar ādas zoli. Pāvests Francisks izvēlējās valkāt sarkanās kurpes tikai iekštelpās un ikdienas valkāšanai deva priekšroku melnām āra kurpēm, kādās viņš ieradās Vatikānā un kādas tagad valkā vienmēr kā zīmi pazemībai, pieticībai un askētismam. Tās meistarojis viņa kurpnieks Karlos Samaria, kurš to darījis jau 40 gadus. Pontifika garderobē no pagājušo laiku koši sarkanā pāvesta tērpa mūsdienās atlikuši ir tikai īsais plecu apmetnis jeb mozzetta, garais apmetnis jeb tabarro, biezā cepure jeb camauro un sarkanās pāvesta kurpes. Catholicexchange.com/Aleteia.org
Tulk.: D.Bergmane | 
