Šie svētki jau izsenis bija bīskapu noteikti, kā svinamā diena, kad svētīja skapulārus un arvien jauni cilvēki tos pieņēma, lai saņemtu tās dāvanas, kuras Dievmāte caur skapulāra uzlikšanu un lūgšanas kalpojumu, vēlas dāvāt katram cilvēkam. Tā arī 15. jūlijā, svētdienā, Alsungas draudzē viesojās Karmelītu ordeņa Rīgas klostera priekšnieks, tēvs Staņislavs Pračeks. Savā uzrunā draudzei tēvs Staņislavs stāstīja par Karmelītu ordeņa garīgumu, par Karmela kalnu Palestīnā un tā garīgo nozīmi ordeņa vēsturē. Runāja par Dievmātes skapulāru, kas ir Marijas zīmes godināšana, kas ir ceļš pie Jēzus caur Mariju. Katoliskā Baznīca, atzīstot skapulāru par Marijas zīmi un pamatojoties uz svētā Simeona Stoka vīziju, ir saistījusi to ar divām žēlastībām, tā sauktajām “Skapulāra privilēģijām”: pirmā – Karmela skapulārs garantē īpašu Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecību laicīgās dzīves sarežģītajās situācijās; otrā – skapulāra nēsātajam Marija apsolīja laimīgu nāvi un glābšanu no mūžīgās pazušanas. 15. gs. beigās tika pievienota, tā saucamā, sestdienas privilēģija, kas pauž dievbijīgās tautas ticību, ka Jēzus Māte nekavējoties, jau pirmajā sestdienā pēc nāves atbrīvo no šķīstītavas. Ar šo svētdienu atjaunosim pilnībā šos svētkus, lai tos draudze svinētu atkal pēc būtības, svētot un uzliekot skapulārus, kā to ir paredzējusi Baznīca un Karmela ordenis. Pr. Gatis Mārtiņš 
| 
