Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Sargeņģeļi – Debesu draugi, kuri vienmēr ir mums blakus
02.10.2018 pl. 07:51

Nada Macei (Nada Mazzei)

Mums visiem dzīvē ir bijis tāds gadījums, kad par mata tiesu esam izsprukuši no iekļūšanas nelaimes gadījumā vai noslēpumainā, mums nesaprotamā veidā esam izglābušies kādās nopietnās briesmās. Ir reizes, kad prātā ienāk sen neredzēts un nesatikts draugs – kāds, kurš, kā vēlāk noskaidrojies, tieši tobrīd ir piedzīvojis sarežģījumus savā dzīvē. Tie visi ir atgadījumi, ko, šķiet, nevaram izskaidrot. Vai tas ir mūsu apsargātājs, kurš mūs paglābis no šīm briesmām vai mēģinājis pievērst mūsu uzmanību cilvēkam, kuram ļoti nepieciešama mūsu palīdzība un lūgšanas?

Sargeņģeļu loma mūsu dzīvē

Katoliskās Baznīcas katehisms apraksta to, kādu loma mūsu dzīvē ir eņģeļiem. Tajā teikts, ka “cilvēka dzīve no šūpuļa līdz kapam noris viņu aizsardzībā un aizbildnībā. “Neviens nenoliegs, ka ikvienam ticīgajam līdzās ir eņģelis, kas kā audzinātājs un gans viņu vada uz dzīvi.” Jau šeit, virs zemes, kristietis caur ticību ir līdzdalīgs eņģeļu un cilvēku, kas vienoti Dievā, svētlaimīgajā sadraudzībā.” (KBK, 336)

Dievs ir iecēlis mums eņģeli, lai tas ikkatrā dzīvē mirklī dotos jebkur kopā ar mums. Viņš ir mūsu nešķiramais kompanjons un sabiedrotais, kurš pavada mūs šajā ceļojumā, pieskata mūs un vada mūs visa ceļa garumā. Viņš aizsargā mūs no ļaunuma un palīdz mums pieaugt attiecībās ar Dievu.

Sargeņģeļa primārā loma ir vadīt mūs uz mūžīgo dzīvi kopā ar Dievu. Tā kā eņģeļi vienmēr skata Tēva vaigu debesīs, viņi atstaro šo dievišķo gaismu mūsu dzīvēs. Kaut arī viņi reizi pa reizei pasargā mūs no tieša fiziskā kaitējuma, tomēr galvenokārt viņi rūpējas un gādā par aizsardzību no garīgā kaitējuma.

Mūsu sargeņģeļi rīkojas kā Dieva vēstneši. Viņi nerunā ar mums vārdos, bet gan ar inspirācijām, iedvesmām. Viņi maigi, liegi vada mūsu sirdis un prātus pa ceļu virzienā uz debesīm, un tomēr viņi vienmēr respektē mūsu brīvo gribu. Šie eņģeļi rīkojas kā Svētā Gara instrumenti, sniedzot mierinājumu, iedrošinājumu, aizsardzību un pavadību.

Mūsu sargeņģelis ir liela Dieva dāvana, kas dota ikvienam no mums kā Viņa mīlošās žēlsirdības zīme. Kā sacījis pāvests Francisks: “Lai mēs nekad nepaliktu vieni, Dievs katram cilvēkam blakus ir nolicis sargeņģeli, lai tas atbalstītu un pasargātu mūs, pavadītu mūs dzīvē un būtu mūsu sabiedrotais. No mums pašiem ir atkarīgs, vai uztveram viņa klātbūtni, vai klausām viņa padomam ar bērna paļāvību, lai paši paliktu uz pareizā ceļa, kas ved uz paradīzi.”

Sargeņģeļi Bībeles izpratnē

Bībele mums piedāvā daudzus eņģeļu vadības un aizsardzības piemērus. Izceļošanas grāmatā Dievs apsola Mozum eņģeļa pavadību un pasargāšanu ceļā pa tuksnesi un gājienā uz Apsolīto zemi (Izc 23,20-23). Dievs, kā lasām 91. psalmā, norīko eņģeļus aizsargāt mūs - ".., jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens.” (Ps 91, 11-12)

Dievs sūta erceņģeli Rafaēlu cilvēka izskatā, lai tas rūpētos par Tobita un viņa ģimenes vajadzībām Tobita grāmatā. Viņš tiek sūtīts kā atbilde uz Tobita un Sāras lūgšanām un rīkojas kā sargātājs, pavadītājs, skolotājs un sabiedrotais. Erceņģelis vada un pasargā Tobiju viņa ceļojumā, ved pie viņa nākamās sievas Sāras un izdziedina viņa tēvu Tobitu no akluma.

Reizēm eņģeļi tiek sūtīti pasargāt kādu no fiziskā kaitējuma. Piemēram, tad, kad ķēniņš Hērods bija sv. Pēteri ieslodzījis cietumā. Viņš bija saslēgts ķēdēs, un sardze viņu cītīgi apsargāja, kad pēkšņi eņģelis parādījās viņam naktī pirms tiesas. Ķēdes nokrita no viņa rokām, un eņģelis pavadīja viņu garām sardzei ārā no cietuma. Viņš brīnumainā veidā atbrīvoja Pēteri un tad pazuda no skata. Pēteris, to apjautis, uzreiz steidzās uz Marijas, Jāņa mātes, māju, kur bija sapulcējusies draudzes kopiena, lūgdamās par viņu. Viņi nespēja uzreiz noticēt, ka viņš ir atbrīvots un nu klauvē pie durvīm. “Tad viņi sacīja: “Tas ir viņa eņģelis.” (Apd 12,15)

Jēzus saka, ka katram no mums ir savs personīgais sargeņģelis: “Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenievātu, jo Es jums saku: viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz Mana Tēva vaigu, kas ir debesīs.” (Mt 18,10)

Jēzus mūs aicina rūpēties par visiem cilvēkiem, īpaši par tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, jo ikviens cilvēks ir dārgs Dieva acīs. Mums visiem ir neizsakāmi lielisks sargeņģelis, kurš pastāvīgi pārstāv mūs debesīs un Dieva priekšā pienes visas mūsu lūgšanas.

Svētie un viņu eņģeļi

Gadsimtu ritējumā daudz svēto ir aprakstījuši savu sargeņģeļu gādīgo vadību un aizsardzību. Pāvests Gregors Lielais (540-604) bija pazīstams ar to, ka katru dienu pasniedza pusdienas divpadsmit trūkumcietējiem. Kādu vakaru viņš redzēja trīspadsmito personu starp viesiem. Tas bija kāds ubags, ko viņš agrāk bija jau reiz sastapis. Gregors atdeva viņam savus pāris pēdējos naudas gabalus un sudraba šķīvi, ko savulaik viņam bija uzdāvinājusi māte. Šis ubags atklāja viņam, ka patiesībā ir Dieva sūtīts eņģelis. Eņģelis sacīja pāvestam Gregoram, ka tieši viņa žēlsirdības un mīlestības dēļ Dievs viņam ir devis Sv. Pētera troni, bet eņģeli savukārt ir sūtījis tamdēļ, lai būtu pāvesta Gregora sargs visu viņa dzīvi.

Nesenākā pagātnē sv. Džemmai Galgani (1878-1903) bija tā privilēģija un dāvana redzēt savu sargeņģeli un regulāri sarunāties ar viņu. Eņģelis piegādāja viņas ziņas vai vēstules tās garīgajam vadītājam Romā. Kad viņa izdarīja kaut ko nepareizi, viņa sacīja, ka viņas sargeņģelis nu būs bargs pret viņu, aizrādot un sarājot viņu, nerunājot un ciešot klusu vai veltot viņai dusmīgu, skarbu skatu. Kad viņa bija slima vai ēda pavisam maz, viņš parādīja savu rūpju pilno dabu, apjautājoties, kā viņa jūtas, un pamudinot viņu kaut mazumiņu ieēst.

Sv. Pio no Pjetrelčinas jeb Tēvs Pio (1887-1968), slavenais mistiķis, rūpējās par savu garīgo dēlu un meitu labklājību ar viņu personīgo sargeņģeļu palīdzību un atbalstu. Viens no viņa garīgajiem dēliem reiz bija nokļuvis autoavārijā un nopietni ievainots. Šī cilvēka draugs nolēma lūgt tēvam Pio palūgties par draugu. Kad viņš devās uz telegrāfu, lai aizsūtītu tam telegrammu, viņš pēkšņi saņēma telegrammu no tēva Pio. Tajā nākošais svētais apsolīja lūgties par ievainotā garīgā dēla atveseļošanos. Pēc atlabšanas viņi abi ar draugu vaicāja tēvam Pio, kā varēja gadīties, ka viņš uzzināja par avāriju tik ātrā laikā. Sv. tēvs Pio atbildēja: “Domājat, ka eņģeļi kustas tikpat lēni kā lidmašīnas?”

Sv. tēvs Pio iedrošināja vienmēr atcerēties par mūsu sargeņģeli. Vēstulē vienai no savām garīgajām meitām viņš izskaidroja: “Izkop un attīsti skaisto paradumu vienmēr domāt par viņu [sargeņģeli]; tas, kurš ir mums līdzās, ir debesu gars, kurš no šūpuļa līdz kapam ne uz brīdi neatstāj mūs, kurš vada mūs, kurš sargā mūs kā draugs un kā brālis; viņš vienmēr būs mūsu mierinātājs, it īpaši pašos skumjākajos brīžos."

Lūgšanas mūsu sargeņģeļiem

Kungs savā žēlsirdībā ir nolicis mums katram līdzās sabiedroto, lai tas pavadītu mūs ceļā. Vienmēr atcerēsimies par mūsu sargeņģeli un ar uzmanību ieklausīsimies viņa balsī. Vairums no mums nevar fiziski redzēt vai sadzirdēt viņu, bet viņš vienmēr ir mums blakus. Viņš ir mūsu sabiedrotais visas dzīves garumā un sargā mūs katru dienu. Ir tik mierinoši apzināties, ka mēs nekad neesam vieni, vientuļi, pat vissmagākajos dzīves brīžos.

2. oktobrī Baznīca svin sv. sargeņģeļu piemiņas dienu. Atcerēsimies pateikties mūsu sargeņģeļiem par viņu mīlestību, rūpēm un nerimstošajām lūgšanām Debesu Tēva priekšā. Daudzi no mums pat nevar iedomāties, kādi patiesībā viņi ir spēcīgi, vareni un uzticami draugi.

Catholicstand.com
Tulk.: D.Bergmane