Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Liecības

Kristīne Locika: Piedzīvojums ar mūziku Liturģiskās mūzikas darbnīcās Polijā
21.10.2018 pl. 20:04

Šī gada aprīļa beigās - maija sākumā Liepājas Sv. Dominika baznīcā notika starptautisks mūzikas pasākums – Liturģiskās mūzikas darbnīcas poļu komponista un diriģenta Pāvela Bembeneka vadībā, kurās piedalījās dziedātāji un mūziķi gan no Latvijas, gan Lietuvas. Šīs meistarklases mums visiem tik ļoti patika, ka nolēmām nākamajā vasarā organizēt jau garākas - nedēļu ilgas - mūzikas darbnīcas Pāvela Bembeneka vadībā. Tādēļ vēlējos iegūt jaunu pieredzi saistībā ar šādu darbnīcu norisi un devos uz Poliju.

Zināms, ka Polijā šī liturģiskās mūzikas darbnīcu kustība ir jau plaša un nostiprinājusies ilgu gadu garumā. Aizsākums meklējams pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās – deviņdesmito sākumā, kad Krakovas dominikāņu klosterī brāļi pirms lielākiem svētkiem rīkoja plašus liturģisko dziedājumu mēģinājumus. Bet šodienas liturģiskās mūzikas darbnīcas 2004. gadā aizsāka trīs draugi no Krakovas – komponisti Pāvels Bembeneks, Pjotrs Palka un Huberts Kovaļskis (piezīmēju, ka viņi gan pirms tam, gan tagad ir cieši saistīti ar dominikāņiem), kuri saredzēja vajadzību un iespēju dalīties ar savu pieredzi, lai mūzika baznīcā skanētu pēc iespējas kvalitatīvāk. Tobrīd, kā viņi liecina, viņiem ne prātā nenāca, ka šī liturģiskās mūzikas darbnīcu kustība izvērsīsies tādā plašumā un pat pārkāps Polijas robežas. Šodien Polijā liturģiskās mūzikas darbnīcas notiek praktiski vai katru nedēļas nogali – dažādās vietās, ar dažādu mūziku un dažādiem, augsti akadēmiski izglītotiem vadītājiem, un ir notikušas arī Londonā, ASV, Vācijā, Ukrainā, Pēterburgā, Viļņā, Šveicē...

Gatavojoties nākamās vasaras pasākumam, nolēmu pieteikties uz vienu no šādām darbnīcām Polijā un izjust šo notikumu „uz savas ādas”. Mana izvēle krita uz liturģiskās mūzikas darbnīcām „Dod man šo Maizi, Kungs”, kas notika no 28. līdz 30. septembriem Pruškovā netālu no Varšavas, kuras vadīja P. Bembeneks, P. Palka un H. Kovaļskis. Izvēlējos šīs darbnīcas pirmkārt tādēļ, ka vēlējos redzēt, kā kopā strādā trīs atzīti komponisti un diriģenti, un iepazīties ar viņiem. Ja Pāvelu Bembeneku biju iepazinusi jau pirms gada, kad kopā ar Liepājas Sv. Dominika draudzes sholas pārstāvjiem piedalījāmies mūzikas darbnīcās Viļņā, un viņa mūziku iemīļojusi kopš brīža, kad izdzirdu to skanam Dominikāņu ordeņa jubilejas gada Misē Vatikānā, tad no Pjotra Palkas skaņdarbiem mēs šeit Latvijas draudzēs ilgus gadus dziedam divas viņa dziesmas – „Lai Tava žēlastība apņem mūs” un „Jordānas ūdeņi, līksmojiet”. Par Hubertu Kovaļski zināju tikai to, ka viņš spēlē kontrabasu. Jāsaka uzreiz, ka mans nodoms redzēt komponistus darbībā izdevās pilnībā – jo varēju ne tikai piedalīties darbnīcās un redzēt, kā strādā vadītāji un dalībnieki, piedzīvot visas emocijas muzicēšanas procesā, bet arī, pateicoties darbnīcu organizatoru gādībai, dzīvoju ar visiem trīs komponistiem vienā ēkā, un tamdēļ kopā ar viņiem pārvietojos, pusdienoju, redzēju procesu, tā teikt, no virtuves puses, kas bija ļoti iedvesmojoši: vērot, kā trīs pilnīgi dažādi cilvēki, ļoti atšķirīgas mūzikas radītāji, kopā sastrādājas, jo viņus vieno draudzība, mūzika un ticība. Tas izpaudās gan kopīgās lūgšanās – gan pie pusdienu galda, gan lūdzoties kopā ar dalībniekiem, gan sarunās un jokos, gan kopīgi strādājot darbnīcās – kamēr viens diriģēja, otrs akomponēja uz taustiņiem, bet trešais spēlēja kontrabasu vai piedalījās dziedāšanā.

Pruškovas liturģiskās mūzikas darbnīcu organizatore, Sv. Kazimira draudzes sholas vadītāja Monika Makovska pastāstīja, ka viņu pilsētiņā šādas darbnīcas notiek pirmo reizi. Kad jūlijā tika izsludināta informācija par darbnīcām, viņa domāja, ka pieteiksies ap 50 cilvēku, taču jau pirmajā dienā pieteicās 40, bet kopā viņi saņēma ap 200 pieteikumu, no kuriem apmēram 160 pēcāk tika apstiprināti. Darbnīcās kopumā piedalījās ap 125 koristi un 30 orķestra muziķi (sākot ar jaunāko klašu skolēniem līdz pat cienījama vecuma senioriem). Sākumā organizatori bija domājuši darboties draudzes telpās, bet pie šāda dalībnieku daudzuma nācās lūgt telpas netālu no baznīcas esošajā pamatskolā, kur kopīgie mēģinājumi notika sporta zālē, bet mēģinājumi pa balsīm – klasēs (jāpiebilst, mani ļoti uzrunāja tas, ka katrā klasē priekšā pie sienas bija Polijas ģerbonis un krucifikss). Balsu grupas vadīt palīdzēja arī Sv. Kazimira baznīcas priesteris Marcins Kučiņskis (Marcin Kuciński), viņš arī lasīja lekciju par liturģiju un piedalījās lūgšanās.

Darbnīcas sākās piektdienas vakarā ar lūgšanu. Tāpat katrs rīts sākās ar gregoriskās melodijās dziedātām Laudēm, kuras kopīgi vadīja visi trīs komponisti. Tālāk sekoja iedziedāšanās un iesildīšanās vingrinājumi, kuros vēl pirms balss saitēm tika ievingrināts un atmodināts viss ķermenis. Mēģinājumu gaitā vadītāji ļoti daudz stāstīja par dziedāšanas nozīmi liturģijā, par savu pieredzi lūgšanā, bieži atgriezās pie Svēto Rakstu lasījumiem, kas bija izskanējuši Laudēs vai Sv. Misē.

Piemēram, Huberts Kovaļskis, apcerot svētdienas Laudēs lasīto fragmentu no pravieša Ezehiēla grāmatas (Ez 36, 25-27), stāstīja, ka bieži, cenšoties izpildīt visus Baznīcas likumus un baušļus, cilvēks iekrīt tādās kā lamatās – viņš cenšas apzinīgi un kārtīgi visu pildīt, bet viņam nesanāk, viņš kļūdās atkal un atkal, un tad viņš viļās un domā, ka tas nav priekš viņa. Viņš sacīja: „Bet te, skatieties, Ezehiēls tā patiešām saka, kā pravietis Dieva vārdus saka: „Jūs esat maldos, ja gribat pildīt likumus un noteikumus paši no sevis - ar saviem spēkiem... Es, Es Dievs, došu jums Garu, kas izdarīs tā, ka jūsu sirdis nebūs vairs kā no akmens, tikai būs dzīvas, no miesas”. Ziniet kā tas notiks? Ja jūs pieņemsiet šo Garu, tad jūs paši dabiski sāksiet pildīt Dieva likumus. “Es iedvesīšu jūsos manu garu un gādāšu, lai jūs dzīvotu pēc maniem baušļiem un lai sargātu un pildītu manus likumus..” Domāju, ka tā ir problēma mums daudziem, un man pašam ar to ir grūti, jo dažreiz mums liekas, ka, ja mēs saņemsimies, ticīgi dzīvosim un pildīsim noteiktu kodeksu, tad viss būs OK, bet tiem, kas nepilda šos likumus, nav OK. Taču ir citādāk... Man jāatļauj, lai Gars caur mani darbojas, lai Dievs darbojas... Man jāuzdrošinās atvērties, lai Gars sāk darboties manā sirdī. Un, ja Gars sāks darboties manā sirdī, paši izbrīnīsimies, kā pēkšņi spējam paveikt tādas lietas, kuras normāli nekad iepriekš nespējām darīt.”

Katru dienu notika gan mēģinājumi pa balsu grupām, gan kopīga kora dziedāšana, gan orķestra mēģinājumi. Ļoti uzrunājoša bija labvēlīgā, prieka un draudzības pilnā darbnīcu atmosfēra. Pat ja nesanāca visus iepazīt, sajutos kā lielā, viens otru atbalstošā ģimenē. Bija arī daži pārsteigumi, kā, piemēram, satikšanās ar iepriekš tikai virtuāli pazīstamiem draugiem. Lielākā tiesa dalībnieku bija no vietējās apkaimes, starp tiem bija arī klostermāsas - piedalījās vairākas māsas no Svētās Ģimenes misionāru klostera, viena māsa kalpone un viena māsa no Euharistijas māsām.

Īpašs notikums bija sestdienas vakarā Sv. Kazimira baznīcā svinētā Svētā Mise tieši dalībniekiem, pēc kuras notika Vissvētākā Sakramenta adorācija. Tajā dziedāšanu un lūgšanu brīvā veidā vadīja Pjotrs un Huberts, un man pēc Pāvela iniciatīvas bija tas gods nodziedāt adorācijas laikā vienu savu dziesmu latviski – dziesmu „Tu mani mīli, Kungs” – un, pašai brīnoties par savu uzdrošināšanos, nodziedāju šo dziesmu arī poliski, jo iepriekš biju sagatavojusi dziesmas parindeni poļu valodā, gadījumam, ja kāds gribētu zināt, par ko dziedu. Man pašai tas bija liels pārdzīvojums, un, kā vēlāk izrādījās, šī dziesma uzrunāja daudzus, un nākamajā dienā dalībnieki nāca klāt, pateicās un stāstīja, ka bijuši aizkustināti līdz asarām dziesmas laikā.

Pruškovas liturģiskās mūzikas darbnīcas noslēdzās svētdienas vakarā ar svinīgu Svēto Misi Sv. Kazimira baznīcā un nelielu koncertu pēc tās. Svēto Misi celebrēja priesteris Marcins Kučiņskis, lasījumus lasīja darbnīcu vadītāji Pjotrs Palka un Pāvels Bembeneks, psalmu dziedāja ukraiņu meitene Nastja. Priesteris Marcins sprediķī teica, ka "mūsu uzdevums ir paskatīties uz otru cilvēku ne kā uz tādu, kurš neko nemāk, neko neprot, bet kā uz tādu, kurš māk un kurš var kalpot kā Kunga Dieva instruments. Mūzikā ir tāpat – ja kāds maz zina par mūziku, tas domā, ka viņš ir liels tajā, bet, kas daudz zina par mūziku, ir tajā pazemīgs, jo zina arī savas vājības. To pašu var attiecināt uz ticību vai uz zinātni. Kurš domā, ka zina, tas domā, ka zina visu, bet, kurš patiešām kaut ko zina, tas kļūst pazemīgs".

Pēc Sv. Mises, kuras laikā kopā ar orķestri dziedājām apgūtos P. Palkas, H. Kovaļska un P. Bembeneka skaņdarbus, sniedzām vēl nelielu koncertu. Tā vadmotīvs bija fragments no Atkārtotā likuma grāmatas 30. nodaļas: „Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji, mīlēdams Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies.” (At 30, 19-20) Koncerts noslēdzās ar lūgšanu un Pjotra Palkas dziesmu „Jēzu, uzticos Tev”. Pēc koncerta dalībnieki sirsnīgi pateicās darbnīcu vadītājiem un organizatoriem, atvadījās viens no otra un devās katrs uz savām mājām.

Jāsaka, šīs darbnīcas bija ļoti emocionāla pieredze – biju tās ļoti gaidījusi, uztraukusies par tālo ceļu, un tad tās izdzīvojusi, piedzīvojusi sirsnīgo poļu viesmīlību un gādību, un vēl tik daudz skaistas, brīnišķīgas mūzikas un lūgšanas… Ir pārsteidzoši, cik ļoti mūzika vieno un uzrunā cilvēkus. Un, kaut arī šim pasākumam nosaukums ir “Mūzikas darbnīcas”, pēc tā ietekmes uz dalībnieku un viņa turpmāko dzīvi tās ir visīstākās rekolekcijas - saiknes ar Dievu atjaunošana. Šī pati ietekme bija jūtama darbnīcās pavasarī Liepājā, kuras vadīja Pāvels Bembeneks. Caur mūziku, kopīgi dziedot, mācoties, uzklausot skaidrojumus un arī caur cilvēku draudzību visvienkāršākajās lietās darbnīcu laikā sajutu Dieva klātbūtni, Baznīcas vienotību, Dieva pieskaršanos dziļākajām dvēseles dzīlēm un dziedināšanu. Šis atjaunojošais efekts neizgaist līdz ar pēdējās dziesmas beigām un atvadām – tas paliek ar mani joprojām. Tāpat paliek un nekur neizgaist draudzības saites ar jauniegūtajiem poļu draugiem, ar kuriem tagad varu gan sarakstīties, gan apmainīties dziesmām. Šķiet, ka Pruškovā pie Varšavas turpmāk skanēs ne tikai poļu autoru dziesmas! Un esmu no sirds pateicīga visiem cilvēkiem, kas man palīdzēja gan nokļūt uz šīm darbnīcām, gan sirsnībā un gādībā atbalstīja Polijā – Liepājas dominikāņu brāļiem, Intai, Pāvelam, Monikai, Silvijai un daudziem citiem!

Uzziņai:

Pāvels Bembeneks (Paweł Bębenek) - poļu komponists, diriģents un vokālists, saistīts ar Krakovas Dominikāņu klostera vidi, Polijas Baznīcas mūziķu asociācijas biedrs, Bidgoščas Mūzikas akadēmijas absolvents. Rūpējas par baznīcas mūzikas tradīciju, ir daudzu kompozīciju un tradicionālo baznīcas dziesmu apdaru autors.

Huberts Kovaļskis (Hubert Kowalski) - diriģents, komponists, mūzikas producents, dziedātājs un kontrabasists. Studējis kora diriģēšanu Krakovas Mūzikas akadēmijā. Saistīts ar mūzikas vidi Krakovas Dominikāņu tēvu klosterī.

Pjotrs Palka (Piotr Pałka) - Krakovas Mūzikas akadēmijas absolvents. Diriģents, dziedātājs un komponists. Krakovas arhidiecēzes Baznīcas mūzikas komisijas loceklis.

Šīs trīs izcilās personības vada daudzus liturģijas un mūzikas seminārus visā Polijā un ārzemēs. Viņu mērķis ir uzlabot liturģiskās mūzikas kvalitāti Polijas baznīcās.

Kristīne Locika,
Liepājas Sv. Dominika draudzes Sholas vadītāja