Runājot par diakona kalpojumu, Z. Stankevičs uzsvēra, ka “diakoniem ļoti labi būtu iesaistīties žēlsirdības darbos. Mums konkrēti šobrīd attīstās “Caritas” darbība. Tā ir joma, kurā diakons īpašā veidā ir aicināts.” Tālākajā uzrunā arhibīskaps norādīja, ka “mūsdienās Eiropas kultūra dodas cauri dekristianizācijas procesam. No kultūras pakāpeniski tiek stumts laukā viss, kas saistās ar Evaņģēliju un kristīgajām vērtībām. Bet tava misija un aicinājums kā garīdzniekam ir sludināt Kristu, kurš ir nomiris par mūsu grēkiem un augšāmcēlies, un Viņa vārdā mums tiek dota grēku piedošana un jauna dzīvība. Un cilvēks nevar būt laimīgs citādi vien, kā atverot savu sirdi dzīvā Dieva klātbūtnei. Ja viņš nepiepildās ar Svēto Garu, tad viņā vienmēr būs kaut kāda neapmierinātība un tukšums, kuru viņš mēģinās aizpildīt ar kaut ko citu. Garīdznieka uzdevums ir ar pilnu jaudu Svētā Gara spēkā sludināt pasaulei, kur ir īstais piepildījums, kā var atrast patieso laimi. Tas, kurš ir izvēlējies svētuma ceļu, jau šīs zemes laikā sāk piedalīties debesu svētlaimē, lai arī vēl nepilnīgā veidā, neskatoties uz neveiksmēm un pārbaudījumiem.” Homīlijas noslēgumā arhibīskaps aicināja brāli Jāni izvēlēties “savos pamatuzstādījumos sludināt Jēzu Kristu, kurš ir miris un augšāmcēlies par mūsu grēkiem, dāvā mums jaunu dzīvību Svētajā Garā. Un to darīt neslēpjoties, nebaidoties, ka par tevi smiesies. Darīt to laikā un nelaikā, kā saka svētais Pāvils. Mūsdienu pasaulē vislielākais deficīts ir drosmīga Evaņģēlija sludināšana. Tajā ir vajadzīgi Svētā Gara svaidīti Evaņģēlija sludinātāji. Šodien tu tiec tam īpašā veidā pilnvarots un Svētā Gara svaidīts.” Svētās Mises noslēgumā arhibīskaps sirsnīgi pateicās par Mazāko brāļu kapucīnu kopienas klātbūtni Latvijā un izteica cerību, ka pēc īsa laika diakons Jānis tiks iesvētīts arī par priesteri. LRKB IC | 
