Augusts Turaks ir veiksmīgs uzņēmējs, biznesmenis, Forbes un BBC līdzstrādnieks, ievērojamu uzņēmumu galvenais izpilddirektors (CEO) un prestižām balvām apbalvots grāmatu autors, kurš savus panākumus saista ar to, ka kopš 1996. gada dzīvojis un strādājis līdzās trapistu mūkiem Mepkina abatijā Kalifornijā. A. Turaks bija veiksmīgs uzņēmējs, savas kompānijas vadītājs un viens no MTV dibinātājiem, pirms izpletņlēkšanas negadījumā gūtie savainojumi piespieda viņu palikt kādu laiku slimnīcā, kur nācās apcerēt paša mirstīgumu un dzīves jēgu. “Pēc slimnīcas es gāju cauri, kā es vēlāk to dēvēju, dvēseles tumšajai naktij,” viņš sacīja, ”Es biju sliktā stāvoklī, ļoti sliktā stāvoklī.” Negaidīts uzaicinājums pavadīt Ziemassvētku brīvdienas pie trapistu mūkiem Mepkina abatijā izmainīja viņa dzīvi, vedot viņu pie savas dzīves nozīmes un jēgas atklāšanas. Pēc “dvēseles tumšās nakts” pieredzes viņam pavērās iespēja gūt jaunu skatījumu ne vien uz sevi pašu, bet arī uz mūsdienu sabiedrību. “Mēs atrodamies krīzē. Jēgas un iemesla krīzē,” sacīja Augusts Turaks intervijā plašsaziņas līdzeklim Crux. “Problēma ir tā, ka Dievs pazudis no daudzu cilvēku dzīvēm, un viņi to pat nezina,” viņš sacīja, piebilzdams, ka “jo bagātāki mēs kļūstam, jo disfunkcionālāki topam”. “Mums visiem ir viena un tā pati dzīves jēga: transcendence,” Turaks sacīja, “kļūt pārveidotiem no egoistiem un savtīgiem cilvēkiem par pašaizliedzīgiem, nesavtīgiem cilvēkiem.” Autoru pašu šajā pilnveides ceļā vadīja trapists, brālis Džons, kura vārds kļuvis arī par nosaukumu grāmatai, kurā A. Turaks dalās savā pieredzē, ko ieguva abatijā, un stāsta par savdabīgajiem atgadījumiem, kas viņam palīdzēja atlabt un atjaunoties pēc piedzīvotās pusmūža krīzes. Tikko iznākusī grāmata “Brālis Džons: mūks, svētceļnieks un dzīves jēga, eseja” vinnējusi vērtīgo Templtona balvu, un autors saņēmis uzslavas un atzinību no tādām ievērojamām personām kā, piemēram, jezuītu tēva Džeimsa Mārtina un teologa un metodistu bīskapa Viljama Vilimona. Īso izdevumu grezno 22 ilustrācijas, kuras veidojis godalgotais mākslinieks Glens Haringtons (Glenn Harrington), kura darbi ir rotājuši populāro izdevumu New York Times un Philadelphia Inquirer lappuses. Iedvesmojošais, dziļi aizkustinošais grāmatas vēstījums ataino Ziemassvētku laika notikumus abatijā: brālis Džons palīdz veiksmīgajam, taču nelaimīgajam biznesmenim A. Turakam atrast savu īsto ceļu, pateicoties padomam un, jo svarīgāk, piemēram. Reizi pa reizei, kā apgalvo autors, šī mūka piemērs varētu būt mazliet biedējošs. Grāmatā spilgtākā un autentiskākā ir aina, kura spēcīgi satricināja un aizkustināja A. Turaku, - Ziemassvētku vakara svinībās 1996. gadā brālis Džons stiprajā lietusgāzē stāv ar lietussargu, lai svinību dalībniekus pasargātu no lietus, kad tie dodas atpakaļ uz savām istabām. “Kā cilvēks var kļūt tik pašaizliedzīgs, nesavtīgs?” viņš tovakar uzdeva šo jautājumu sev atkal un atkal, nevarēdams aizmigt. “Jūs redzat brāli Džonu, un tas ir reizē iedvesmojoši un arī graujoši. Kā es varu kļūt tāds? Dzīve, kādu es dzīvoju, ir pilnīgi pretēja tam, kā dzīvo viņš.” Galvenā mācība, ko A. Turaks guva abatijā, bija atmest, atbrīvoties no savtības un pašlabuma gūšanas ne vien savā garīgajā dzīvē, bet arī sapratnē par biznesu un ekonomiku. Viņa pirmā grāmata “Trapistu mūku biznesa noslēpumi” (Business Secrets of the Trappist Monks) tika publicēta 2013. gadā, un tajā autors aplūkoja un atklāja noslēpumus, kas ļāvuši mūkiem attīstīties finansiāli, investējot ētiski. “Tā ir mūsu pašu savtības aizmiršana,” viņš teica, piebilzdams, ka godprātīga patēriņa un investīciju plāns eksistējis Evaņģēlijā un kopienas dzīvē jau tūkstošiem gadu atpakaļ. Kā pastāvīgs klostera viesis ilgstoši dzīvodams trapistu abatijā, autors visupirms no mūkiem iemācījies, kā veidot neticami veiksmīgu uzņēmējdarbības kompleksu. Kalpošana un pašaizliedzība ir 1500 gadu vecās monastiskās tradīcijas ievērojamo biznesa panākumu kodols. Sasaistot un apvienojot paša trīsdesmit gadu bagātās biznesa karjeras pieredzes bagāžu ar dziļi tvertajiem mūku darba attēlojumiem, Turaks parāda, kā trapistu dzīves principi var tikt veiksmīgi piemēroti gan sekulārajā biznesā, gan personīgajā dzīvē. Grāmatā par brāli Džonu dzīvi atainotais pašaizliedzības vēstījums ir uzrunājis cilvēkus tā, ka autors jau tagad saņem daudz vēstuļu, bet personīgās vizītēs ierodas cilvēki, kuri arī iet cauri grūtībām, pārbaudījumiem savā dzīvē un atrodas dzīves jēgas meklējumos. “Es nesludinu sludinātājiem (jeb tiem, kas jau tic), nerakstu tiem, kas atgriezušies; mana misija ir sasniegt cilvēkus, kuri neiet svētdienās uz baznīcu,” A.Turaks sacīja. Viņš atzina, ka, viņaprāt, pasaule piedzīvo garīgo krīzi, ko izraisa savtīgums, egoisms un individuālisms. Būdams nometņu vadītājs kopš 1974. gada, viņš ir ievērojis, ka viņa skolojamie laika gaitā kļūst arvien depresīvāki. “Deviņdesmitajos gados bija pa kādam savas miesas graizītājam, dedzinātājam un bulīmiķim,” viņš skaidroja, “Bet tagad vairāk kā ceturtdaļa studentu lieto antidepresantus.” Cilvēkus, “šis bezcerības process” noved pie “paklupšanas tumsā” atbilžu un jēgas meklēšanas ceļā. Joprojām pavadot ievērojamu laiku abatijā kopā ar mūkiem, A. Turaks strādā savā bezpeļņas organizācijā “The Self Knowledge Symposium Foundation (SKS) Student Group”, kuras mērķis ir mācīt studentiem, kā “dzīvot jēgpilnu dzīvi”. Cruxnow.com
Tulk.: D.Bergmane | 
