Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Mieram tuvu

Esi sveicināta, Žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!
08.12.2018 pl. 13:40

Alsungas prāvests Edijs Silevičs

Priestera komentārs Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos (08.11.2018)

Dažkārt, lai izprastu un skaidri definētu kādu ticības patiesību, Baznīcai ir vajadzīgs laiks. Pārliecība, ka Kristus Māte ir bijusi brīva no ikviena grēka, bija sastopama jau pašos Baznīcas dzīves pirmsākumos, taču tikai 19. gadsimta vidū, pāvesta Pija IX pontifikāta laikā tā kļuva saistoša ikvienam ticīgajam.

Mācība par Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu sakņojas Dieva atklāsmē, un, vērīgi lasot Svētos Rakstus, mēs varam atrast pavedienus, kas to apstiprina. Viens no pave­dieniem ir atrodams šīsdienas Evaņģēlija lasījumā.

Mūslaiku pasaulē ir zudis vārda došanas svarīgums, tādēļ varam nepamanīt, ka pasludināšanas brīdī Marijai tiek dots jauns vārds. Svētajos Rakstos vārds atsedz personas dziļāko būtību. Piemēram, Ābrams saņem no Dieva vārdu Ābrahams, “daudzu tēvs” (Rad 17, 5); Jēkabs saņem vārdu Izraēlis, “tas, kurš cīnās ar Dievu” (Rad 32, 29); Jēzus Sīmanim dod vārdu Pēteris, “Klints” (Mt 16, 17-18), savukārt paša Jēzus vārds nozīmē “Glābējs” (Mt 1, 21). Kad eņģelis Gabriēls tiek sūtīts pie Jaunavas Marijas, lai pasludinātu, ka viņa kļūs par Kristus Māti, viņš Mariju uzrunā jaunā vārdā – nevis vārdā, kuru viņai bija devuši vecāki, bet viņas Debesu vārdā: “Esi sveicināta, Žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” Grieķu valodas vārds Kecharitomene, kuru mēs tulkojam kā Žēlības pilnā, Svētajos Rakstos parādās tikai vienu vienīgu reizi, un to izsaka Kunga eņģelis, uzrunājot Jaunavu Mariju. Vārds Kecharitomene apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kurai ir pastāvīgs raksturs, nemainīgu stāvokli, kas nav savienojams ar grēku, un tas izsaka Jaunavas Marijas dziļāko būtību, proti, viņa vienmēr ir bijusi piepildīta ar dievišķu dzīvību.

Magnificat dziedājumā Marija saka: “Augsti slavē Kungu mana dvēsele, un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā.” (Lk 1, 46-47) Ar Marijai bija vajadzīgs Pestītājs. Jēzus Mariju izglāba retrospektīvāveidā – pateicoties žēlastī>bai, kas plūst no Jzus Lieldienu upura, Marija tika pasargāta no iedzimtā grēka “infekcijas”. Mēs piedzimstam grēka ievainotā pasaulē grēka ievainoti, Marija piedzima grēka ievainotā pasaulē grēka neskarta. Mēs tiekam atbrīvoti no iedzimtā grēka Kristības brīdī un, paklausot Dieva gribai, ejam žēlastības pilnības virzienā, bet Jaunava Marija tika atbrīvota no iedzimtā grēka jau kopš ieņemšanas brīža un žēlastības pilnību nekad nepazaudēja.

Dažkārt cilvēki uzskata, ka Marija kaut kādā ziņā aizsedz Kristu un traucē koncentrēties vienīgi uz Viņu, taču tā nav patiesība. Mēs varam jautāt: ja Dievs nebūtu Mariju kopš ieņemšanas brīža piepildījis ar savu žēlastību, ja Marija būtu mazāk svēta, vai tādēļ Kristus godība kļūtu lielāka? Starp Jēzu un Viņa svēto Māti nepastāv sāncensība, kas ir raksturīga cilvēkiem šajā pasaulē. Ja Marija tiek pagodināta, tas nekādi nemazina, bet gan vairo Kristus godību, turklāt Marijas godība ir pilnībā pakārtota Kristum (sal. KBK 492). Līdzīgi kā mēness savu spožumu iegūst, pateicoties saulei, tā žēlastības pilnība Marijas dzīvē ir no Kristus. Viņa ir Dieva žēlastības vispilnīgākais šedevrs, kas nemazina, bet vairo Dieva godu.

Mēs ticam, ka Marija ir bijusi brīva no ikviena grēka, bet ko tas nozīmē praktiski? Marijas dzīvē nebija plaisas starp esošo un vēlamo, starp to, kas viņa bija, un starp to, kam viņai vajadzētu būt, starp viņas gribu un Dieva gribu, starp viņas dzīvi laikā un Dieva mūžīgo plānu attiecībā uz viņu. Jaunava Marija nevainojami īstenoja Dieva gribu, un viņa mums rāda ceļu, kas ved pretī žēlastības pilnībai, pretī pilnīgam svētumam, un tādēļ mēs saucam: “Marija, bez grēka ieņemtā, lūdz par mums, kas steidzamies pie tevis.”

Mieramtuvu.lv