Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Citur Latvijā

100 Latvijas skaistākie katoļu dievnami vienā albumā
12.12.2018 pl. 15:47
Sagaidot Viņa Svētību pāvestu Francisku, kurš Latvijā viesojās ar mērķi stiprināt mūsu tautu ticībā un dot tai iedrošinājumu stāties pretī šā brīža izaicinājumiem, izdevniecība “Jumava” laidusi klajā grāmatu “Latvijas katoļu baznīcas”, kurā ir apkopoti dievnami no Liepājas, Jelgavas, Rīgas un Aglonas-Rēzeknes diecēzēm.

Tā ir dāvana visiem Latvijas kristiešiem mūsu valsts dibināšanas 100. gadadienā. Dievnami atgādina mūsu vēsturi, ticības liecinieku atstāto mantojumu, tie ir kā pieminekļi Dieva darbībai.

Kvalitatīvais, ilustrācijām un saturā bagātais izdevums sniedz ne tikai vizuālo informāciju, bet arī ir liecība baznīcas ēku vēstures līkločiem un arhitektūras īpatnībām.

Grāmatas tās veidošanā piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Dr. art. Kopā ar Rīgas metropolijas Sakrālās mākslas komisijas pārstāvjiem priesteriem Modri Lāci, Dr. Theol. un Andri Priedi, Dr. Hist. Eccl.

A. Priede skaidroja, ka albūma sagatavošanas darbs ilga vairāk nekā gadu. “Visvairāk šķēpu tika lauzti par to, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties svētnīcas, kas vispilnīgāk atbilstu "skaistāko dievnamu" kritērijam. Realitātē tas nozīmēja atlasīt katru trešo Latvijas katoļu baznīcu, atstājot divas trešdaļas ārpus šī albūma. Izdevuma veidotāji izšķīrās par Zālamana lēmumu veidot albūmu, kas, no vienas puses, būtu enciklopedisks izdevums un atspoguļotu visu vēsturisko Latvijas novadu sakrālās mākslas vērtīgākos pieminekļus, bet, no otras puses, krāšņs reprezentācijas izdevums, parocīga svētku dāvana pēc tā parauga, kādu O. Spārītis lasītājiem piedāvāja savā iepriekšējā albumā "Latvijas luterāņu dievnamu šodiena" (Nordik: 1999).”

Albumā iekļautas visu četru diecēžu baznīcas, cenšoties saglabāt līdzsvaru baznīcu skaita ziņā starp visiem etnogrāfiskajiem novadiem. “No Vidzemes katoļu baznīcām albumā iekļautas kardināla Jāņa Pujata pontifikāta laikā (1991-2010) būvētas jaunās svētnīcas, jo, atskaitot trīs Vecrīgas dievnamus, Rīgas arhidiecēzes pārziņā gandrīz nav nevienas par simts gadiem vecākas baznīcas, toties sadaļā par Latgali lielākā daļa ir tieši senās baroka laika svētnīcas, mūsu krāšņākie sakrālās mākslas piemēri, kuros uzzied profesionālās un tautas mākslas simbioze. Kurzeme un Zemgale varēja veidot skaitliski samērā līdzsvarotu kombināciju starp senatnes un mūsdienu sakrālās mākslas paraugiem, jo, par spīti reliģiskajiem ierobežojumiem hercogistes laikā (1561-1795), atsevišķus spožus baroka pieminekļus (Skaistkalne, Kuldīga) šo divu novadu katoļticīgie spēja uzbūvēt, bet vienlaikus šajos novados 90. gadu vidū auga nepieciešamība pēc jauniem dievnamiem, kuru celtniecībā vai pārbūvē kļuva slavens priesteris Andrejs Mediņš (piemēram, albumā iekļautie Kolkas, Talsu, Saldus vai Kandavas dievnami),” par albumā iekļautajiem dievnamiem stāsta A. Priede.

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs grāmatā raksta: “Dievnami atgādina mūsu vēsturi, ticības liecinieku atstāto mantojumu, dievnami ir kā pieminekļi Dieva darbībai. Novēlu, lai šis izdevums ir kā labs ceļvedis ikvienam, kurš vēlas piedzīvot Dieva klātbūtni, ieejot tajā aprakstītajos dievnamos. Lai tas veicina mūsu tautas garīgo atdzimšanu!”

Savukārt priesteris A. Priede uzsver: “Simts Latvijas baznīcas! Tas nav daudz, pārējām Latvijas katoļu baznīcām jāgaida jaunu albumu, kura autori prastu izgaismot vērtības arī nabadzīgākas draudzes mākslinieciski pieticīgāka dievnama vaigā, taču daudziem jo daudziem mūsu lasītājiem būs prieks šajā krājumā lieku reizi pārlasīt stāstu par sava dzimtenes dievnama vēsturi un kolorītajos fotoattēlos atklāt tā mākslinieciskās vērtības.”