Ne viņu skaits, ne izcelsme, ne atrašanās vieta, ne vārdi nav vēsturiski pierādīti. Pamatojoties uz trim simboliskajām dāvanām – zeltu, vīraku un mirrēm –, vēlāk pieņēma, ka viņi ir trīs. Pēc Isaja izteikuma (60,3), viņi bija ķēniņi, kas staigā pār Viņu uzausušā spožumā. Pēc Ps 72,10 – Taršišas, Šebas un Sebas ķēniņi ar savām veltēm. Skaitlis “trīs” tika skaidrots ar trim cilvēka dzīves posmiem un trim tolaik zināmiem kontinentiem. Sirmais ķēniņš simbolizē veco Eiropu – jau tolaik nojauta šo demogrāfisko attīstību – un jaundzimušajam valdniekam atnes zeltu. Zvaigžņu tulks labākajos vīra gados pārstāv Āziju un dāvina vīraku – Dieva godināšanas simbolu. Jaunākais no magiem reprezentē Āfriku un pasniedz mirres, vienu no mirušo balzamēšanas procesa sastāvdaļām. Viņi ceļoja, izmantojot saviem kontinentiem raksturīgus lopiņus – zirgu, kamieli un ziloni. Ravennā 6. gadsimtā veidotā mozaīkā ir nosaukti viņu vārdi: vecākais ir Kaspars, vidējais – Baltazars un jaunākais – Melhiors. Kad ar krītu rakstām uz durvīm burtus “CMB”, tad tie ir vai nu šo trīs vārdu, vai arī “Christus Mansionem Benedicat” (Kristus svētī šo māju) abreviatūra. Jaunu horizontu atklāšana Viņu dāvanām ir šāds simbolisks skaidrojums: ar zeltu kā visvērtīgāko uz zemes tiek godināts Dieva Dēls, patiesais Ķēniņš. Smaržīgais vīraks ar savu ļaunā atvairītāja spēku norāda uz Bērna dievišķumu. Vērtīgās mirres vēlāk tika sajauktas ar vīnu un piedāvātas Jēzum pie krusta kā narkoze, no kā viņš gan atteicās. Viņa apbedīšanā mirres kalpoja par iebalzamēšanas līdzekli. Trīs zvaigžņu tulki pārstāv visas zemes tautas, svešiniekus, ārzemniekus un pagānus, kas ar ilgām meklē Dievu. Tie devās no Austrumiem, uzlecošās saules zemes, jo viņu sirdis bija atvērtas jauniem, nezināmiem horizontiem. Viņiem bija spēja atpazīt zīmes pie debesīm un sekot savam iekšējam nemieram. Viņi bija spējīgi kā varenie noliekties kaut kā vēl varenāka priekšā, neskatoties uz to, ka tas bija maza, nabadzīga un ievainojama bērna no Betlēmes veidā. No Milānas uz Ķelni Vai nu trīs dižciltīgie svētceļnieki bija vēsturiskas personas, vai nebija, jebkurā gadījumā viņu no paaudzes paaudzē arvien skaistākā leģenda mums māca, meklējot Dievu, uzdrošināties būt atvērtiem jaunajam un uzņemties garu, un nedrošu ceļu. Šķietamās Triju ķēniņu relikvijas pēc leģendas Milānā esot uzglabājusi valdniece Helēna. No turienes tās pārveda kancleram Frīdriham Barbarosam uz Ķelni. Pirmie svētceļnieki pie Jēzus Kristus paši kļuva par svētceļojumu mērķi. Tā kā viņi ceļoja pie jaundzimušā Jēzus, tad ir kļuvuši ceļotāju un svētceļnieku aizbildņiem, sevišķi – dodoties “pēdējā ceļojumā”, mirstot. Foto: Triju ķēniņu relikvijas Ķelnes katedrālē (Commons.wikimedia.org/Welleschik/CC BY-SA 3.0) Tulk.: S.Veita | 
