Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Svētā Franciska no Sales padomi stiprai laulībai
28.01.2019 pl. 20:25

Pr. Maikls Renniers (Michael Rennier)*

Svētais, kurš konsultējis daudz precēto pāru, izmanto 3 metaforas, runājot par mīlestību laulāto starpā.
Laulība, kā saka svētais Francisks no Sales, ir divu siržu saadīšana kopā. Tas ir prieks, kas pieejams vienādā mērā bagātajiem un trūcīgajiem, un, droši, viens no labākajiem veidiem, kā rast laimi.

Svētais Francisks no Sales 17. gadsimta sākumā bija Ženēvas bīskaps, un kā jau bīskaps, viņš nekad nebija precējies, taču, gadu gaitā piedaloties savas draudzes ļaužu dzīvēs, viņš iepazina precēto cilvēku izaicinājumus un vajadzības. Tādēļ, kaut arī viņš runā par laulību no citu pieredzes, viņa gudrība, kā saglabāt stipru laulību, ir balstīta dziļā izpratnē par to.

Francisks savā grāmatā “Ievads dievbijīgā dzīvē” veselu nodaļu ir veltījis padomiem, kas domāti precētajiem ļaudīm. Izlasot to, mani pārsteidza viņa metaforas. Viņš raksta par to, ka sieva ir kā dārga pērle un ka laulātais pāris savstarpēji ir saistīti kā kauls ar kaulu un miesa ar miesu. Viņš saka, ka vīrs un sieva ir vienoti, un mēs vai nu uzvaram kā komanda, vai zaudējam kā komanda. Kad laulātie aizmirst par sevi un dzīvo viens otram, abi top laimīgāki, un katrs mīlestībā veiktais upuris kļūst par gandarījuma un laimes avotu.

Esmu precējies nu jau gandrīz 18 gadus. Lielākais izaicinājums šo gadu laikā ir bijis neuztvert to par pašsaprotamu. Lasot sv. Francisku no Sales, kur viņš uzsver, ka laulātajiem vienam otrs jāciena un jāsargā kā dārgums, man bija jāuzdod sev jautājums, kad pēdējoreiz es pa īstam uzlūkoju savu sievu un kad tiešām redzēju viņu, un tad es saskatīju, cik bagāts kā vīrs es esmu. Te viņa ir, mans lielākais dārgums, sēž uz dīvāna un auklē zīdaini, cits mazulis pieķēries pie viņas rokas, bet mūsu vecākā meita klusām izšuj, sēdēdama viņai blakus. Mana sieva ir brīnumaina būtne, kura laidusi pasaulē un audzina sešus bērnus, un tomēr kaut kā pagūst uzvārīt man karsto šokolādi, kad ar bērniem atgriežamies mājās pēc vizināšanās ar ragaviņām. Laikam jau tas ir pirmais, ko Francisks māca par laulību – vienkārši veltīt laiku, lai no jauna ieraudzītu viens otru un novērtētu visus tos mazos veidus, kādos esam saauguši kopā pa šiem gadiem.

Pietiek ar vienu skatienu, lai atklātu, ka stiprai laulībai nepietiek ar vispārējām mīlestības jūtām. Laulāto mīlestība ir upurgatava, un tas ir ļoti specifiski. Šis ir tas cilvēks, kuram esmu dāvājis savu sirdi. Šī ir tā sieviete, kuru mīlu pat tad, kad nebūt tā nejūtos, pat tad, kad esam nikni viens uz otru, pat tad, kad esam iestiguši darba stresā un vecāku pienākumos.

Sv. Francisks no Sales izmanto 3 metaforas, dodot precētajiem ļaudīm padomus par mīlestību laulībā un tās ietekmi...

Salīmējiet kopā savas sirdis

Francisks atzīmē, ka, pēc galdnieku un namdaru pieredzes, divi dēļi, kas ir kārtīgi salīmēti kopā, nekad nesalūzīs, bet viens pats dēlis salūzīs, pirms saplīsīs pa šuvēm salīmētā vieta. Francisks to salīdzina ar saikni, kā cilvēks ir “pielīmēts” savam laulātajam, - viņš sašķelsies un salūzīs savā paša dvēselē un miesā, pirms šķirsies no sava laulātā. Saikne vīra un sievas starpā, iespējams, ir pati stiprākā lieta visumā, jo tā pārspēj pat pašu nāvi. Francisks uzmanīgi uzsver, ka šī saikne ir fiziska, taču tā tomēr plešas pāri mūsu domām un jūtām. Laulātais ir pirmajā vietā, un nekādām citām attiecībām, draudzībām vai darba pienākumiem nedrīkst ļaut kļūt par prioritāti.

Iezīmējiet savas sirdis viens ar otra attēlu

Francisks runā arī par neparasto, īpašo paražu kāzās, proti, “Senākos laikos,” viņš raksta, “gredzeni bija ar gravējumu kā zīmogam.” Laulību gredzens ir kā zīmogs, kas ir uzspiests uz sirds. Tas ir simbols tam, ka laulāto sirdis pieder viena otrai. Kad vēstule tiek aizzīmogota, karstā vaska pilienam tiek uzspiests zīmogs, un atdziestošajā vaskā iegulstas attēls, kas iegravēts uz zīmoga. Tāpat notiek arī ar sirdīm laulībā – tās maina formu. Ir tikai viena atslēga, kas var atvērt manu sirdi, - to spēj tikai un vienīgi mana sieva. Vienkāršāk sakot, zīmogs simbolizē uzticību un to, kā divas sirdis tagad pukst viena otrai.

Padariet savas sirdis lielākas

Francisks saka, ka bērni ienāk ģimenes mīlestībā un to izpleš, paplašina. Mīlestība padara mūsu sirdis lielākas, un, palielinoties ģimenei, izplešas arī mīlestība vīra un sievas starpā. Protams, ne visiem ir dots laist pasaulē bērnus, taču šis princips neattiecas tikai uz bioloģiskajām atvasēm. Adopcija ir skaists mīlestības akts, kas paplašina laulāto sirdis. Brāļu un māsu bērni ir brīnišķīga lieta, un pat mazie kaimiņu bērni, kas dzīvo tuvumā, var sniegt laulātajiem iespēju savā īpašā veidā iemantot bērnus. Nesen es biju kāda vīra bērēs, kuram nebija bērnu, taču ikviens radinieks sacīja, ka viņš bijis viņiem kā otrais tēvs.

Lai arī kāda nebūtu situācija, kurā atrodas laulātie pāri, viņi atradīs veidu, kā padarīt savas sirdis lielākas, mīlot citus cilvēkus sev apkārt. Galu galā šī citiem sniegtā dāvana padara laulību stiprāku.

Laulība ir paredzēta, lai tā būtu salda, saka sv. Francisks no Sales, bet tā kļūst rūgta, ja mēs to neuzturam un nesargājam. Tāpēc atvelciet elpu, paņemiet pauzi, ar citām acīm paskatieties viens uz otru, atjaunojiet jūtas un upurēties gatavo mīlestību, ko pirmoreiz solījāt viens otram savā kāzu dienā, un sakiet viens otram: “Šis ir mans mīļotais, sirds no manas paša sirds.”

*Pr. Maikls Renniers ir absolvējis "The school of Divinity", kas ir viena no Jēlas Universitātes izglītības iestādēm, un pašlaik dzīvo Sentluisā, Misūri štatā kopā ar sievu un 6 bērniem. Viņš ir ordinēts katoļu priesteris, saskaņā ar Pastoral Provision (pāvesta apstiprinātas kārtības, kādā episkopāļu priesteri pēc pāriešanas vienībā ar Romas katolisko Baznīcu var saņemt ordināciju), ko izveidoja pāvests Jānis Pāvils II. Viņš ir arī goda redaktors “Dappled Things” - žurnālam, kas veltīts rakstiskajai un vizuālajai mākslai.

Aleteia.org
Foto: Flickr.com/Anna Pruzhevskaya/CC BY 2.0