Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
SQL error: query
Table './katedrale_db/comments' is marked as crashed and last (automatic?) repair failed
SQL: SELECT AVG(star) AS avg FROM comments WHERE doc_id="21814" AND star<>0

Palasīsim...  Intervijas

Jaunieši ir tagadne Dievā
10.02.2019 pl. 13:47
2019. gada 34. Pasaules Jauniešu dienas Panamā ir noslēgušās, bet tas nenozīmē, ka ir noslēdzies jauniešu svētceļojums, sakot “jā” Dieva plānam, kā to darīja Marija. Pasaules Jauniešu dienās Panamā kā dalībnieki pulcējās 100 000 jaunieši, bet brīvprātīgie – 20 tūkstoši no Panamas un 2,5 tūkstoši no citām pasaules valstīm, pavisam kopā tika pārstāvētas 156 valstis. Par nākamo Jauniešu dienu norises vietu 2022. gadā tika izsludināta Lisabona Portugālē.

Pāvests Francisks, tiekoties ar jauniešiem, izteica cerību, ka katrs atgriezīsies mājās, jauna spēka pilns, Svētā Gara piepildīts, lai varētu glabāt dzīvu sapni par satikšanās kultūru. Tas nozīmē ”glabāt dzīvu kopīgo sapni”, kura dēļ Jēzus atdeva savu dzīvību pie krusta. Tas ir sapnis, kas ietverams vārdos: ”Mīliet cits citu!”

Lūgšanu vigīlijā, uzrunājot aptuveni pusmiljonu jauniešu no visas pasaules, viņš teica: “Teikt Kungam ”jā” nozīmē drosmīgi apskaut dzīvi tādu, kāda tā ir – ar visu tās trauslumu un niecīgumu un nereti pat ar visām tās pretrunām un jēgas trūkumu. Tas nozīmē pieņemt savu tēvzemi, savas ģimenes, savus draugus tādus, kādi tie ir – ar visiem viņu vājumiem un niecīgumu. Mēs apskaujam dzīvi arī tad, kad esam atvērti un pieņemam visu, kas nav pilnīgs, tīrs un ”destilēts”, kas nenozīmē, ka tāpēc viss būtu mazākā mērā mīlestības cienīgs.”

Svētdienas Svētās Mises sprediķī Svētais tēvs uzsvēra aicinājumu dzīvot tagadnē: “Jaunība nav ”uzgaidāmā telpa”, kurā gaidām pienākam savu laiku. Šajā ”starplaikā” nereti izdomājam rūpīgi iepakotu, labu un drošu nākotni un izliekamies, ka priecājamies par to. Šajā ”starplaikā” mūsu sapņi var zaudēt augstumu un spēku. Tie var kļūt piezemēti tikai tādēļ, ka uzskatām, ka vēl nav pienācis mūsu “tagad” brīdis, ka mēs esam pārāk jauni, lai iesaistītos nākotnes veidošanā. (..) Dievs jūs aicina dzīvot tagadaicina iet un darboties šodien, šajā brīdī, nevis rītdien!”

Līva Kupfere bija viena no četriem dalībniekiem, kuri Pasaules Jauniešu dienās pārstāvēja Kurzemes diecēzi, un laipni uzņēmās pēc atgriešanās arī ”Nāc” lasītājus iepazīstināt ar gūtajiem iespaidiem, sapņiem, to viņai palīdzēja izdarīt kurzemnieki: Paula Lūcija Agloniete, Elīna Estere Slišāne un Edgars Liekmanis. Lai priekšstats būtu plašāks, Līva uzrunāja arī vietējo Panamas brīvprātīgo Andreu Minu.

Ko tev un panamiešiem nozīmē rīkot šādu milzīgu pasākumu?

Divu gadu laikā tikāmies katru svētdienu, lai visu saplānotu. Katra tikšanās ilga divas, trīs stundas, un tad vēl organizatoriskais darbs. Kopumā man liekas, ka visu paveicām ļoti labi un esam lepni par izdarīto.

Ko tev nozīmē, ka Pasaules Jauniešu dienas notiek tavā pilsētā?

Kad uzzināju šo ziņu, biju ļoti priecīga, jo es jau gribēju doties uz Pasaules Jauniešu dienām Krakovā, bet, tā kā man tajā laikā bija studijas, tad neizdevās tur nokļūt. Mēs esam maza valsts, un daudzi neticēja, ka spēsim noorganizēt Pasaules Jauniešu dienas Panamā. Bija daudzi skeptiķi, kas rakstīja naidīgus komentārus sociālajos plašsaziņas līdzekļos, bet, tiklīdz sāka ierasties pirmie svētceļnieki, tā tie paši cilvēki sāka par šo pasākumu sajūsmināties. Daudziem panamiešiem Pasaules Jauniešu dienas lika noticēt saviem spēkiem.

Ko pati ieguvi no Pasaules Jauniešu dienām?

Iespēju izaicināt savu kautrīgumu un iet darīt lietas. Esmu ļoti lepna, ka esmu sevi izaicinājusi šajā jomā. Mani ļoti uzrunāja pāvesta Franciska vārdi, ka tikai tie, kuri ir mīlēti, var tikt glābti. Viņš teica šos vārdus pirms piecām dienām, bet es vēl joprojām par tiem domāju. Tikai mīlestība pārveido tā, ka kļūstam iecietīgi pret citiem un spējam atklāt Kristus mīlestību otram.

Panama ir ļoti atšķirīga no Latvijas, tāpēc lasītājiem noteikti gribētos zināt pirmos iespaidus par šo valsti. Kā tu raksturotu Panamu un panamiešus? Ko gribētu no viņiem mācīties?

Paula: Panamieši ir ļoti atvērti un sveicinās uz ielām, pīpina ar mašīnu signāliem. Viņiem laipnība ir pašsaprotama. Es gribētu no viņiem mācīties tuvākmīlestību pret katru garāmgājēju – spēju iet un vienkārši otram pakalpot.

Edgars: Jā, satiksmes noteikumi ir savdabīgi. Pabrauksi nedaudz lēnāk – sāks jau pīpināt.

Elīna: Haoss un karstums. Es Panamā nevarētu dzīvot pastāvīgi, jo esmu pieradusi pie Latvijas kārtības un ir grūti atrasties valstī, kur visu laiku ir neliels haoss.

Kas tevi visvairāk uzrunāja šajās Jauniešu dienās?

Paula: Šajās jauniešu dienās man ļoti palīdzēja mūsu grupai izveidotās pārdomu grāmatiņas katrai dienai. Tas palīdzēja katras dienas notikumu virpulī atcerēties par pamatu. Uzrunāja arī vietējo pozitīvisms, jautrība, prieks. Es pirms tam biju jauniešu dienās Krakovā, Polijā, tur viss bija tā personiskāk. Šeit atkal vairāk viss bija vērsts uz āru, uz darbību. Jāmācās bija nesalīdzināt un pieņemt atšķirīgo.

Edgars: Mani uzrunāja fakts, ka tik daudz jauniešu sabrauc no visām pasaules malām, lai ne tikai apskatītu eksotiskāku valsti, bet lai dalītos savā ticībā, izaicinājumos ikdienas dzīvē un vienotos kopīgā lūgšanā.

Kādi bija lielākie izaicinājumi?

Paula: Spēt iekļauties pozitīvismā, sev to neuzspiežot, bet ļaujoties notikumiem. Tagad man ir vieglāk pasmaidīt par sīkumiem. Liels izaicinājums bija dzīvot pēc “Panamas laika” izpratnes, jo bieži gadījās, ka lietas notiek ar pamatīgu nokavēšanos. Mācījos dzīvot viegli un atvērties Dieva plānam konkrētā brīdī.

Elīna: Tulkošana, jo man bija jātulko sprediķi uz spāņu valodu. Skolā biju mācījusies tikai sarunvalodu. Tad nu es centos atcerēties, ko bīskaps Viktors Stulpins teica, un pielikt ko klāt, lai varētu spāniski izteikties (smejas).

Edgars: Izaicinājums vienmēr ir uzticēties Dievam gan pašās Jauniešu dienās, gan pēc tam – savā ikdienā.

Kuri notikumi visspilgtāk palikuši atmiņā?

Paula: Nakts vigīlija un rīta Svētā Mise, kad redzi kopā tik daudz jauniešu no visas pasaules, kurus vieno kopīga ticība. Vēl arī ēdienreizes un kopīgās lūgšanas ģimenēs. Katru dienu lūdzāmies citā valodā un viens otra lūgšanu papildinājām. 

Edgars: Iespēja tikt uz Pasaules Jauniešu dienām Panamā. Kad paziņoja, ka Jauniešu dienas notiks Panamā, es neticēju, ka varēšu tajās piedalīties, bet tagad es esmu šeit.

Elīna: Mani visvairāk uzrunāja Jauniešu dienu atklāšanas Svētā Mise, kura notika laukā, starp okeānu un palmām saulrieta laikā.

Ko paņemsi līdzi savai ikdienai?

Paula: Atgādinājumu, ka Dievs dzird un ka nevajag šaubīties par ticību. Atgādinājumu, ka ikdienā neesmu viena pati ar savu ticību un ir arī citi jaunieši, kuri tic, jo bieži vien ir sajūta, ka savā draudzē esi viens pats jaunietis, bet tad tu atbrauc uz šādu pasākumu un saproti, ka mūsu ir daudz.

Elīna: Es no šī ceļa paņemšu gatavību pateikt “jā”, ja kāds liek ko darīt. Piemēram, kad bīskaps Viktors lika iet lasīt lasījumu dažas sekundes pirms Svētās Mises un es klupdama krizdama gāju lasīt, jo sapratu, ka tas vienkārši ir jādara.  

Edgars: Pasaules Jauniešu dienas ir veids, kā iepazīties ar jauniešiem no visas pasaules, tāpēc ceru turpināt uzturēt kontaktu ar jaunajiem draugiem.

Intervēja Līva Kupfere
Laikraksts "Nāc" Nr. 107


Latvijas garīdznieki Pasaules Jauniešu dienās Panamā.
Attēlā no labās: pr.Pēteris Skudra, bīskaps Viktors Stulpins, pr.Rihards Rasnacis