Kāpēc? To skaidro skolas direktore Iveta Kalniņa: “Mūsu izpratnē melnā krāsa simbolizē grūto darbu, sarkanais – mūsu radošumu, darbīgumu, bet zelts ir mūsu sapņi, idejas, kas visvairāk saistās ar jaunu skolas ēku.” Ikdienas darbs un tā augļi Svētku svinēšanai ir laba “garša”, ja tai par pamatu ir melnais, sūrais ikdienas darbs. Par paveikto stāsta Katoļu pamatskolas direktore Iveta Kalniņa, atklājot, ka skolā izveidotas vairākas tradīcijas, kas nu jau guvušas ievērību arī pilsētā, Latvijā, piemēram, projekts ”Lasīšanas semināri” vai ”Zaļā skola”, tāpat arī Ziemassvētku lielais uzvedums ir ieņēmis nozīmīgu vietu skolas dzīvē. Absolventi, aizejot tālāk mācīties vidusskolā, atzīst, ka prot strādāt uz skatuves, uzstāties. Direktore stāsta, ka šeit skolēni nostiprina varēšanu un pašapziņu, arī spēju pastāvēt par savu viedokli, jautāt, atbildēt. Tāpēc tiek minēts 2009. gada absolventa Dāvja Grietēna vārds, kurš atzīst, ka ar lielu prieku savā CV min, ka ir absolvējis Liepājas Katoļu pamatskolu. Te viņa teiktais par skolu un sevi: “Ir vairākas lietas, ar kurām man vienmēr šī skola un tās skolotāji saistīsies. Pirmkārt, tā ir apziņa, ka skolotājiem rūp skolēni un viņi nestāv klases priekšā, tikai pienākuma vadīti, un runa ir ne tikai par mācību vielas apguvi, bet arī par skolotāju ieguldījumu personības veidošanā, otrkārt, šī skola ieliek lielisku pamatakmeni “gaismas pilij”, kura mums katram savas dzīves laikā jāuzceļ. Šobrīd pēc studijām internacionālā biznesa maģistra programmā Māstrihtas Universitātē Nīderlandē strādāju Londonā un varu godīgi teikt, ka tieši spriestspēja un loģiskās domāšanas prasmes, kuras man palīdzēja apgūt Liepājas Katoļu pamatskolas skolotāji, ir pamatā tam, ka spēju veiksmīgi darboties un nošķirt sevi no pārējiem studentiem multikulturālā un konkurējošā vidē.” Skolas pagātne un nākotne Atskatoties uz noieto ceļu, dzimst neviltota apbrīna par cilvēku entuziasmu skolas tapšanas pirmajos gados, viņu ticību idejai par privātu katoļu izglītības iestādi. Direktore Iveta atzīst, ka 1994. gads bijis pareizais brīdis skolas dibināšanai. Reizēm iznākušas sarunas ar cilvēkiem, kuri arī gribējuši dibināt savu skolu, bet tas nav izdevies, jo kaut kas ļoti būtisks ir pietrūcis. Tas ir entuziasms, kas aizrāva, īstenojot ideju par skolu dzīvē: “Mēs ar minimāliem naudas līdzekļiem šo skolu veidojām, idejas vārdā bijām gatavi ziedot sevi un to darījām. Stiepām no mājām visu nepieciešamo, iesaistījām visus ģimenes locekļus, tādēļ cieņa un pateicība visiem, kuri sevi šeit ieguldījuši. Arī šodien ne jau nauda ir noteicošā pedagogiem, kuri te strādā.” Šobrīd skolā strādā 25 pedagogi, no kuriem liela daļa to pašaizliedzīgi dara jau daudzus gadus. Slodze ir liela, jo ir atbildība gan pret bērniem, gan vecākiem un arī skolu. Direktore Iveta secina, ka skolēni Katoļu pamatskolā jūtas labi: “Tie skolēni, kuri mūsu skolā mācās no 1. līdz 9. klasei, to nenovērtē, un no viņiem to arī nevar prasīt, jo nav ar ko salīdzināt. To viņi saprot tad, kad ir lieli. Rādītājs ir tas, ka tagad skolā sāk mācīties jau mūsu absolventu bērni. Mūsu skolā uz 1. klasi jau pieraksta divgadīgus un trīsgadīgus bērnus. Tādēļ, ja kāds savu bērnu grib sūtīt mūsu skolā, tad par to jādomā laikus, bet vienmēr ir iespēja nākt un jautāt. Nekad nauda nebūs primārais, lai bērns te mācītos, Dievs palīdz tās lietas tā sakārtot.” Liela pateicība pienākas cilvēkiem, kuri ar savu atbalstu un ieguldījumu ir palīdzējuši skolai tapt tādai, kāda tā ir šodien: bīskapiem Ārvaldim Andrejam Brumanim, Vilhelmam Lapelim, Viktoram Stulpinam, skolas kapelāniem un iepriekšējām direktorēm Vijai Betherei, Jolantai Krūmiņai, Pārslai Ivanovai. Pāvests Francisks savas vizītes laikā Latvijā runāja par to, ka Latvija ir ekumeniska zeme, un Liepājas Katoļu pamatskola tam ir apliecinājums, tā ir kā “modelis” Latvijas situācijai, jo te mācās dažādu konfesiju ticīgo vecāku bērni, ir arī nekristieši. Viena no skolas priekšrocībām ir tā, ka tās kolektīvs ir mazs un līdz ar to spējīgs ātri realizēt savas idejas, nav jāgaida īpaši rīkojumi. Direktore ir pateicīga savam kolektīvam par to, ka tad, ja rodas kāda laba doma, tad tas tiek apkopots “prāta vētras” rezultātā un virzīts uz īstenošanu dzīvē. Absolventi labprāt iegriežas skolā, un tad direktore darāmo liek malā, lai veltītu laiku sarunai. Viņasprāt, svarīgākais, ko skola palīdz veidot, ir laimīgais cilvēks, kurš prot brīvi spriest. Ko par savu skolu saka paši tās audzēkņi? Uz jautājumu par to, kas patīk skolā, tika saņemtas dažādas atbildes. Vienam tās ir elektroniskās ierīces, citam skolas nelielais izmērs un bērnu skaits, kas ļauj justies brīvāk. Kate un Karlīna novērtē to, ka skolotājiem vienmēr ir laiks izskaidrot nesaprasto. Izceltas tiek arī Ziemassvētku izrādes, to atmosfēra. Ticība Dievam 5. klases skolēniem dāvā mieru, mīlestību, uzticību, drošību vai, kā Kristers raksta – svaigu gaisu. Lūgšana svētrītā dāvā sajūtu, ka Dievs atbalsta, aizsargā, iedrošina ar savām problēmām vērsties pie Viņa. Atbildot uz jautājumu, ko dod ticība Dievam, sestklasnieki ir dāsni savos izteikumos. Pēteris ir atklāts, rakstot: “Pašlaik esmu ceļā uz ticību, bet ceru, ka vēlāk man tā daudz nozīmēs.” Lāsmai ticība dod spēku un palīdz būt labai pret citiem. Kristīnei Paulai ticība Dievam ir dāvājusi labu Draugu, kuram var stāstīt visu, savukārt Marks novērtē to, ka ticība ļauj vairāk uzticēties Dievam un ar Viņu runāt domās. Rakstot par ieguvumiem skolā, tiek minētas tādas vērtības kā jauni draugi, prieks, izglītība, ļoti labi skolotāji, skolas zināšanas un Dieva lūgšanas zināšanas, gudrība. Megijai, Lāsmai un Intaram ieguvums dzīvei ir saistīts ar ticību Dievam. Pēteris ir iemācījies aizstāvēt cilvēkus, kurus citi regulāri apceļ, Elza Marija Katoļu pamatskolā mācījusies laipnāk izturēties pret citiem. 7. klases skolniecei Līvai patīk skolas formas un draudzīgi cilvēki, bet viedoklī par jaukiem, draudzīgiem skolotājiem viņai pievienojas arī Rūdolfs un Vendija. Adele uzskata, ka Katoļu pamatskolā var iegūt labu izglītību, ko veicina draudzīga vide, interesantas stundas. Savukārt Rihards raksta: “Man patīk, ka mūsu skolā Jēzus ir visapkārt.” Prieks, laime, labsirdība, mīlestība, miers, uzticība – tās ir vērtības, kuras min skolēni katrā klašu grupā, rakstot par ieguvumiem saistībā ar ticību Dievam. Andrejam ieguvums ir mācība dažādās dzīves situācijās, kas sagatavo nākotnei, vairojot zināšanas par to, kā citiem palīdzēt vai kā uzvesties. Laikraksts "Nāc", Nr.107 |
