«Svētā Dieva tauta raugās uz mums, sagaidot nevis vienkāršu un paredzamu nosodījumu esošajai situācijai, bet gan konkrētu un efektīvu rīcības plānu,» sanāksmes par nepilngadīgo aizsardzību pirmajā dienā teica pāvests. 21. februārī tika uzklausītas piecu pedofilijas upuru liecības, trīs uzrunas, kā arī notika darbs valodu grupās. Uzrunā Francisks skaidroja, ka ir sasaucis šo sanāksmi, lai garīdznieku veikto seksuālo noziegumu pret nepilngadīgajiem sērgas priekšā visi kopā klausītos Svēto Garu, pazemībā ļautos Viņa vadībai un sadzirdētu bērnu saucienu, kuri pieprasa taisnību. «Šeit tiekoties, mēs izjūtam pastorālās un ekleziālās atbildības smagumu, kas pieprasa, lai mēs diskutētu kopā par to, kā stāties pretim ļaunumam, kas sagādā ciešanas Baznīcai un cilvēcei. Mums jābūt konkrētiem!» piebilda pāvests. Vatikāna preses birojs ceturtdien publicēja Bīskapu konferenču un dažādu komisiju sagatavotos un pāvesta Franciska apstiprinātos diskusiju punktus (21). Šie punkti ir sava veida vademecum jeb ceļvedis, kurā norādīti soļi, kādus ir jāveic ekleziālajām un civilajām institūcijām, izmeklējot katru ļaunprātīgās izmantošanas gadījumu. Viens no punktiem nosaka izveidot ekspertu komisiju, kas iepazītos ar cietušo liecībām, uzsāktu izmeklēšanas procesu, aizsargātu upuru tiesības, informētu civilas un ekleziālās varas iestādes. Nepieciešams arī dziļāk apzināties seksuālo noziegumu negatīvo ietekmi bērnu integrālās attīstības procesā. Tikšanās par nepilngadīgo aizsardzību iesākās ar lūgšanu un piecu pedofilijas upuru sniegto liecību noklausīšanos. Videoformāta filma ilga aptuveni pusstundu. Tajā viņi atklāti runāja par savām ciešanām, kādas rada pārinodarījums un centieni piesegt un noklusēt noziegumu. Liecībās izskan arī vēlme stiprināt Baznīcas ticamību caur tās locekļu izlēmīgu un atbildīgu rīcību. Kāds jauns vīrietis no Čīles stāsta, ka viņam pirmā doma bija iet un visu izstāstīt Mātei Baznīcai, cerot, ka tiks uzklausīts un pret viņu izturēsies ar cieņu. Diemžēl viņu nosauca par meli un Baznīcas ienaidnieku. Viņaprāt, ekleziālajās aprindās valda liela pretruna, proti, daži priesteri, kuriem jābūt dvēseļu ganiem un ārstiem, kļūst par paļāvības un ticības slepkavām. Tie, kuri negrib klausīties Svēto Garu, kuri joprojām cenšas noklusēt noziegumus, lai iet projām un atstāj vietu tiem, kuri grib veidot jaunu un tīru Baznīcu, teica vīrietis. Liecību sniedza arī kāda sieviete no Āfrikas, kuru no 15 līdz 28 gadu vecumam seksuāli izmantojis draudzes priesteris. Trīs reizes viņa palika stāvoklī un katru reizi viņš piespiedis veikt abortu. Sieviete bija materiāli atkarīga un bieži tika sista. Mana dzīve ir sagrauta, es jūtos ļoti pazemota, viņa sacīja, uzsverot, ka priesteri var daudz palīdzēt, bet var arī radīt milzīgas ciešanas. Sāpīgu liecību sniedza arī 53 gadus vecais reliģiskā ordeņa loceklis no Itālijas, kurš šogad atzīmē priesterības kalpojuma 25 gadu jubileju. Viņš atzina, ka pēc savas atgriešanās Baznīcā tika seksuāli izmantots. Pāridarītājs bija priesteris. Brieduma gados, pēc sarunas ar sava ordeņa priekšniecību, viņš nosūtīja vēstuli priesterim un informēja diecēzes bīskapu. Nesaņēmis atbildi, cietušais vērsās pie Apustuliskā nuncija, kuram verbāli uzbruka bīskaps. Pagāja astoņi gadi. Tā arī nesaņēmu atbildi ne no priestera, ne no bīskapa, atzina itāļu mūks. Tikšanās dalībniekus viņš aicināja iemācīties sadzirdēt ļaunprātīgās izmantošanas upuru saucienu. Viņš atzina, ka šodien ir piedevis savam pāridarītājam, un to veikt viņam ir palīdzējuši priesteri draugi. Sava pārkāpuma atzīšana ir izdziedināšanas priekšnoteikums, tikšanās dalībniekiem atgādināja Manilas arhibīskaps. Ar nožēlu kardināls Luiss Antonio Tagle teica, ka Baznīcas cilvēku veiktie seksuālie noziegumi dziļi ievaino ne tikai upurus, bet arī viņu ģimenes, ticīgo kopienu un visu sabiedrību. Mums ar skumjām un pazemībā jāatzīst, ka arī mēs, bīskapi, nereti esam atstājuši rētas upuru un Kristus miesā. Kā mēs varam apliecināt ticību Kristum, ja aizveram acis uz ļaunprātīgās izmantošanas cirstajām brūcēm? – sarūgtināts jautāja organizācijas Caritas Internationalis prezidents. Viņš uzsvēra, ka tikai «ievainota» ticība ir ticama. Mēs nevaram runāt, ka ticam un aizvērt acis uz pazemoto cilvēku ciešanām, piebilda kardināls Tagle. Viņš aicināja bīskapus uzņemties atbildību un rūpes par Kristus miesā cirsto rētu dziedināšanu. Savukārt Ticības mācības kongregācijas sekretāra vietnieks, arhibīskaps Čārlzs Šiklūna runāja par bīskapu konkrētiem uzdevumiem nepilngadīgo aizsardzības jomā. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst vilcināties vai atlikt pārkāpuma izmeklēšanu. Maltas arhibīskaps skaidroja, ka šodien ir vajadzīga cieša sadarbība starp bīskapiem, reliģisko kopienu vadītājiem un speciālistiem, piemēram, juristiem, psihologiem. Garīdznieku veikto pārkāpumu upuriem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņu tiesības tiks respektētas. Baznīcas pienākumos ietilpst vainīgo sodīšana. Kanoniskās un kriminālās izmeklēšanas procesā svarīgs elements ir iespēja cietušajam tikties ar bīskapu vai viņa delegātu, kā arī būt informētam par lietas virzīšanos, sacīja Maltas arhibīskaps. Lai veicinātu preventīvās kultūras attīstību ir nepieciešama gan caurspīdīga darbība un skaidra komunikācija, gan nepārtraukta garīgā formācija. Neraugoties uz paaicinājumu trūkumu, iesvētīt par priesteri var tikai labi sagatavotas un garīgi nobriedušas personas, piebilda Ticības mācības kongregācijas pārstāvis. Bogotas arhibīskaps sacīja, ka ļaunprātīgās izmantošanas un citu vardarbību veidu sakne ir ne tikai seksuālās novirzes jeb perversijas, bet arī klerikālisms, proti, nepareiza izpratne par priesteriskā kalpojuma būtību. Kardināls Rubens Salazars Gomezs skaidroja, ka tieši šī nepareizā izpratne ir novedusi pie daudziem smagiem pārkāpumiem, par kuriem šobrīd tiek diskutēts Vatikānā. Latīņamerikas Bīskapu konferenču padomes CELAM priekšsēdētājs uzsvēra, ka šodien ir īpaši nepieciešama iekšējā atgriešanās, domāšanas maiņa. Mums ir jāveic padziļināta mentalitātes revīzija, lai mūsu vārdi un mūsu darbība saskanētu ar Dieva gribu. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
