Ik gadu Medžugorjē ierodas aptuveni 2,5 miljoni cilvēku no visas pasaules. Lielākā daļa no viņiem ir jaunieši. "Rudenī ievērojami palielinājās svētceļnieku, it īpaši poļu un itāļu, pieplūdums, kuri vēlējās piedalīties Vissv. Sakramenta adorācijā un saņemt grēksūdzi. Jāuzsver, ka daudzi svētceļnieki šeit praktizē tradicionālās dievbijības formas, piemēram, Rožukroņa lūgšanu, kas ir ļoti populāra Medžugorjē, un iešanu Krustaceļā. Daudzi cilvēki nolemj izmēģināt to Atklāsmes kalnā, ko ieskauj Rožukroņa ceļi, un Svētā Krusta kalnā, kur Krustaceļa stacijas ved uz virsotni,” viņš teica. Hozers atzina, ka daudzi cilvēki, kas piedzīvo personīgo atgriešanos Medžugorjē, vēlas atgriezties šajā vietā. Ir arī tādi, kas ierodas šeit vairākas reizes gadā, paskaidrojot, ka viņi šeit atgūst iekšējo mieru. Tas tikai parāda, cik liela nozīme ir ziņām par šo vietu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka bez miera sirdī ir grūti veidot ģimenes, sociālās vai politiskās attiecības, sacīja arhibīskaps. 2017. gadā laikrakstam "Il Giornale" arhibīskaps Hozers, kuram pāvests Francisks uzticēja pastorālās situācijas izpēti, apliecināja: "... absolūti autentiski ir tas, ka lūgties Medžugorjē un organizēt svētceļojumus vairs nav problēma, bet ar nosacījumu, ka tiem ir garīgs raksturs un tie nesaistās ar atklāsmēm." Viņš apstiprināja, ka "dekrēts, kas aizliedza bīskapiem (un priesteriem) organizēt svētceļojumus ir nesaistošs". Arhibīskaps uzsvēra: "Ir jāsaprot atšķirība starp kultu un atklāsmēm. Ja bīskaps (vai priesteris) organizē lūgšanu svētceļojumu uz Medžugorji, lai lūgtu Dievmāti, tad to var darīt bez problēmām. Tomēr, ja tiek organizēts svētceļojums tikai tādēļ, ka tur ir it kā atklāsmes, tad to nedrīkst darīt un tam netiek dota piekrišana." Tādā veidā poļu bīskaps skaidroja, ka viņa vārdi attiecas tikai uz svētceļojumu organizēšanu, nevis uz atklāsmju apstiprināšanu. Tāpat arhibīskaps atgādināja, ka tā saucamo atklāsmju liecinieku - vizionāru - lieta vēl nav līdz galam izspriesta. Dokumenti šajā lietā atrodas uz Vatikāna valsts sekretariāta galda, un ir jāgaida galavārds. 2017. gada 13. maijā atceļā no Fatimas žurnālisti lidojuma laikā jautāja pāvestam Franciskam par Medžugorji. Toreiz pāvests norādīja, ka ir dažas šaubas attiecībā uz atklāsmēm. Tomēr pāvests uzsvēra arī svarīgu garīgo un pastorālo Medžugorjes nozīmi, kas, viņaprāt, ir ļoti būstiska, proti, daudzi piedzīvo atgriešanos un dzīvesveida maiņu.
Tādēļ, lai līdz galam izspriestu un izpētītu visu notiekošo Medžugorjē, pāvests nozīmēja tieši arhibīskapu Hozeru par savu pārstāvi. Pēc Niedziela.pl materiāliem | 
