Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Kas tālāk notiks ar kardinālu Pellu?
21.03.2019 pl. 15:25
13. martā kardinālam Džordžam Pellam tika piespriests sods – brīvības atņemšana uz sešiem gadiem cietumā saistībā ar piecām apsūdzībām par nepilngadīgu personu seksuālu izmantošanu. Lai gan ar sprieduma nolasīšanu parasti beidzas lietas izskatīšana, kardināla Pella situācija ir tālu no atrisinājuma.

Lai gan viņš pagaidām paliek cietumā, viņa apelācija visdrīzāk tiks skatīta jau jūnijā. Līdz tam Romā būtu jātiek uzsāktam kanoniskajam procesam, kurā izskatīs un pārbaudīs tās pašas apsūdzības pret viņu. Šobrīd kardināls Dž. Pells tomēr paliek valsts ieslodzītais, bet vienlaicīgi kardināls, kas ir mūsdienās netipiska bezprecedenta situācija.

Gan katoļu, gan sekulārie komentētāji turpina šaubīties par to, kādā veidā zvērinātie un tiesa nonāca pie vienbalsīga verdikta attiecībā uz pierādījumiem. Cietušo advokāti tai pašā laikā pieprasa izslēgt Pellu no kardinālu kolēģijas un klēra tādā pat paātrinātā kārtā kā Teodoru Makkariku.

Daudzi šajā situācijā uzdod jautājumu: kas tālāk notiks ar kardinālu Pellu?

Lai gan Vatikāns paziņojis, ka kanoniskā procesa ietvaros tiks izmeklētas un pārbaudītas apsūdzības pret Pellu, daudzi kļūdaini meklēs tajā līdzību ar Makkarika lietu. Atšķirība ir tā, ka Makarikam nācās stāties pretī litāniju garām apsūdzību un apsūdzētāju rindām – gan nepilngadīgajiem, gan pieaugušajiem –, vēršot skatu vairākus gadu desmitus atpakaļ. Kardinālam krimināllietā ir tikai viens apsūdzētājs. Lai gan šķiet, ka viņam varētu sanākt saskarties ar tiesas darbiem par apsūdzībām, kas nāk no 1970. gadiem, kad viņš bija priesteris Bellaratā, prokurori jau ir atteikušies no saviem plāniem par šo kriminālprocesu uzsākšanu. Makarikam, protams, nebija jāstājas valsts civiltiesas priekšā. Līdz ar to nav arī tiesas dokumentu vai liecinieku liecību, kuras būtu jāskata kanoniskā procesa laikā. Ņemot vērā pret viņu vērsto apsūdzību spēku un apjomu, Ticības mācības kongregācija attiecībā uz Makariku izmantoja vienkāršoto administratīvo procesu. Kardināla Pella advokāti, visticamāk, pieprasīs pilnu tiesas procesu Romā, kas pats par sevi ir daudz ilgāks process un var ilgt vismaz tikpat, cik Pella civiltiesa. Kanoniskā procesa sākuma posmā ietilpst iepriekšējas izmeklēšanas veikšana un visas pieejamās informācijas apkopošana par apsūdzībām. Tas pilnīgi droši attiecas arī uz pierādījumiem, kas tika izmantoti, pierādot Pella vainu tiesā Viktorijas štatā, taču Vatikāna izmeklētāji un Pella paša kanonisti būs vienlīdz ieinteresēti jaunu materiālu iegūšanā, kas kļūs pieejami pārsūdzības laikā.

Lai gan kanoniskais process pret Dž.Pellu varētu oficiāli tikt uzsākts Romā visdrīzākajā laikā, maz ticams, ka tas pa īstam sāksies, pirms spriedumu būs apstiprinājusi apelācijas tiesa Austrālijā vai arī nebūs izsmelti visi Pella apelācijas iespēju varianti.

Atgriežoties pie situācijas Viktorijā: Pella juristu komanda savā apelācijā Augstākajai tiesai balstās pa daļai uz zvērināto “nepamatoti nesaprātīgo” lēmumu. Viņa juristi apgalvo, ka spriedumi ir nepamatoti un nevar tikt akceptēti, jo ne visi pierādījumi, tostarp 20 liecinieku neapstrīdami attaisnojoši pierādījumi, zvērinātajiem bija pieejami vai tika atvērti, lai gūtu pārliecību, būtu nešaubīgi un nebalstītos tikai uz apsūdzētāja vārdiem.

Lielākā daļa kritikas par tiesas lēmumu Pella lietā veltīta acīmredzamajam vainu apstiprinošo pierādījumu vai liecību trūkumam.  Pella advokātiem nebija ļauta plašāka viņa apsūdzētāja iztaujāšana, neskatoties uz to, ka otrs cietušais ir miris 2014. gadā un līdz tam vairākkārt noliedzis, ka būtu ticis seksuāli izmantots.

Lai gan tiesā zvērinātie - 8 vīrieši un 4 sievietes - bija nešaubīgi pārliecināti par kardināla Pella vainu, iepriekšējās kārtas zvērināto lēmums dalījās 10 pret 2 par labu Pella attaisnošanai. Vairāki avoti pauda savu viedokli ziņu aģentūrai Catholic News Agency, ka šāds rezultāts ir nepareiza iztiesāšana. Daudzi uzdeva jautājumu, vai tikai otrs spriedums nav Austrālijas Katoliskās Baznīcas, nevis tieši kardināla Pella notiesāšana. Citi atzīmēja, ka mediji gadu desmitiem pievērsuši viņam savu uzmanību un vērsuši zākāšanos tieši personīgi pret Pellu, taču tam nav nekā kopīga ar apsūdzībām, ar kurām viņam nākas saskarties. “Mēs piedzīvojām to, ka ārpus tiesas un mūsu sabiedrībā, kopienā bija vērojami sava veida raganu medību un linča tiesas attieksmes piemēri attiecībā uz Jums, kardināl Pell. Es pilnīgi nosodu šādu rīcību,” sacīja tiesnesis Pīters Kidds (Peter Kidd).

Tas, cik liela loma šai pūļa psiholoģijai varētu būt bijusi tiesā, varētu parādīties apelācijas pieprasījumā. Šādai mentalitātei bija izšķirošā loma pagājušajā gadā, atceļot arhibīskapa Filipa Vilsona notiesājošo spriedumu pēc tam, kad tiesnesis konstatēja, ka spriedums bija vērsts vairāk pret Baznīcu kā institūciju, nevis balstījās pierādījumos pret Vilsonu.

Neraugoties uz ierosinājumiem no advokātu puses un cietušo atbalstītājiem, Roma, visticamāk, tuvākajā laikā neuzsāks nekādas darbības attiecībā uz Pellu. Lai gan Vatikāna oficiālā atbilde ir Austrālijas tiesu respektējoša, Romā daudzi privātā kārtā ir izteikuši šausmas un sašutumu par spriedumu, tai skaitā daudzi, kuri bija priecīgi par to, ka Pells tika atstādināts no darba pienākumiem saistībā ar Vatikāna finanšu reformu.

Līdz ieslodzījumam kardinālam Pellam bija jāievēro piesardzības pasākumi: nepiedalīties publiskā kalpošanā un tiesvedības laikā nekontaktēties ar nepilngadīgajiem. Tagad, kad Pells lielāko dienas daļu atrodas vienatnē cietuma kamerā, šie drošības mēri ir lieki. Saskaņā ar Austrālijas cietumu noteikumiem ieslodzītajiem nav atļauts vadīt dievkalpojumus vai saņemt vīnu, tādējādi kardinālam Pellam pašreizējā situācijā nav iespējas noturēt Sv. Misi pat privāti. Kamēr nebūs gala lēmuma [spriedums] ne civilajā, ne kanoniskajā tiesā, nekādas izmaiņas attiecībā uz kardināla Pella brīvības ierobežojumiem nav iespējamas. Gan viņa kritizētājiem, gan atbalstītājiem Romā un Austrālijā, gan, protams, Pellam pašam, visdrīzāk priekšā vēl ir ilgs gaidīšanas periods līdz jūnijam.

Catholicnewsagency.com