Homīlijā Francisks skaidroja svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu par pazudušā dēla atgriešanos. Žēlsirdīgais tēvs pacietīgi gaida un vēlas piespiest pie sirds visus savus bērnus. Izejot pretī jaunākajam dēlam, kas atgriežas mājās no tālās zemes, tēvs grib, lai arī vecākais dēls, kas dzīvo viņam līdzās, piedzīvotu tikšanās prieku. Diemžēl viņš negrib dalīties tēva priekā. Vecākais dēls izvēlas stāvēt malā, noslēdzas sevī, izvēlas izolāciju un viņa sirds piepildās ar skumjām un rūgtumu. Uz mājas sliekšņa mēs atklājam cilvēcības noslēpumu, sacīja pāvests. “Uz šīs mājas sliekšņa atklājas mūsu cilvēcības noslēpums. No vienas puses mājās ir svētki par godu dēla pārnākšanai, bet no otras puses – valda skumjas un sarūgtinājums par to, ka brāļa atgriešanās tiek atzīmēta tik svinīgi. No vienas puses tiek izrādīta viesmīlība tam, kas tālumā pieredzēja postu un ciešanas, kas vārtījās pa zemi, smirdēja un bija gatavs ēst to, ko ēda cūkas, bet no otras puses – gaisā virmo naidīgums un neapmierinātība par to, ka šādam necienīgam cilvēkam tiek izrādīta uzmanība un mīlestība.” Pāvests norādīja, ka šajā evaņģēliskajā stāstā jūtama spriedze, kāda pastāv starp cilvēkiem un arī katrā cilvēkā. Spriedze rodas tad, kad centieni panākt mieru, brālīgumu, taisnīgumu un mīlestību saduras ar šķelšanos un nesaskaņām, agresiju un konfliktiem. Uz šīs mājas sliekšņa redzam tēvu, kas vēlas, lai viņa priekā varētu dalīties visi viņa bērni. Savstarpējās attiecībās nereti iezogas naidīgums un atriebība. Bieži nevēlamies saprast un pieņemt otru cilvēku. Tomēr pieredze rāda, ka tas ir ceļš, kas iznīcina tautas dvēseli un visu to, kas ir visvērtīgākais katrā cilvēkā. Tāpēc Jēzus aicina pacelt savu skatienu un kontemplēt Tēva sirdi. Mēs esam Viņa gaidītie un mīlētie bērni. Apzinoties šo patiesību, mēs varam raudzīties uz citiem nevis kā uz ienaidniekiem, bet kā uz brāļiem. Turpinot uzrunu, Francisks uzsvēra, ka katrs no mums ir aicināts rakstīt līdzības par pazudušo dēlu turpinājumu. Šim stāstam nav nobeiguma. Mēs redzam, ka tēvs aicina vecāko dēlu ienākt mājās un piedalīties žēlsirdības svētkos. Evaņģēlija autors nemin viņa lēmumu. Šis nepabeigtais stāsts aicina katru kopienu, katru no mums, ar savu dzīvi, ar savu skatienu un attieksmi pret citiem rakstīt tā turpinājumu. Kristietis zina, ka Tēva mājās ir daudz mājokļu un ka ārpusē paliek tikai tie, kuri paši negrib piedalīties Viņa godībā. Homīlijas noslēgumā Svētais tēvs pateicās klātesošajiem par evaņģēlisko liecību un aicināja vienmēr būt tuvu mazajiem, nabadzīgajiem, atstumtajiem un aizmirstajiem. Pāvests sirsnīgi pateicās karalim Mohammedam VI un valdībai par uzaicinājumu un vizītes organizēšanu. Viņš pateicās Rabātas un Tanžeras arhibīskapiem, priesteriem un ticīgajiem par uzticību Kungam. Francisks aicināja mazo katoļu kopienu veicināt dialogu ar musulmaņu brāļiem un māsām, kā arī stiprināt attiecības un sadarbību, lai šajā zemē aizvien dziļāk iesakņotos miers un brālīgums, kura avots ir Dievs. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
