Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Tas, kurš ceļ mūrus, pakļauj sevi izolācijai
02.04.2019 pl. 11:14
Lidojot no Marokas uz Romu, pāvests sarunā ar žurnālistiem pievērsās dialogam ar musulmaņiem, Deklarācijai par Jeruzalemi un migrantiem. Attiecībā uz pēdējiem, viņš vērsās pie Eiropas ar īpašu aicinājumu. Preses konferences laikā tika skarts arī jautājums par sirdsapziņas brīvību.

Svētā tēva saruna ar lidmašīnā klātesošajiem žurnālistiem ilga vairāk nekā pusstundu. Pirmais jautājums attiecās uz viņa vizītes Marokā eventuālajiem rezultātiem nākotnē, miera labā un kultūru dialoga laukā. Pāvests atzina, ka pagaidām varam manīt tikai ziedus, bet augļi ienāksies vēlāk. Vienlaikus viņš pauda optimismu un atsaucās uz februārī Abū Dabī parakstīto deklarāciju kā miera un brālības zīmi. Marokā šī brālība bija rokām taustāma – viņš norādīja. Protams, priekšā stāv liels darbs dialoga jomā, jo noteikti netrūks arī šķēršļu. Tā vietā, lai būvētu tiltus, vienmēr uzrodas grupas, kas grib celt mūrus.

Francisks uzsvēra, ka tas, kurš ceļ mūrus, ieslēdzas šajos mūros un pakļauj sevi izolācijai. Turpretī tas, kurš veido tiltus, iet uz priekšu un progresē. Tam ir vajadzīga enerģija. Sestdienas vakarā Marokā parakstītā Deklarācija par iespēju visām trijām monoteiskajām reliģijām brīvi piekļūt Jeruzalemei ir solis uz priekšu. Tas nav dokuments, ko parakstīja, no vienas puses, Marokas valdība un, no otras puses, Vatikāns. Tas ir dokuments, ko parakstīja ticības brāļi, kuri cieš, redzot, ka šai cerības pilsētai pietrūkst universālā rakstura, ko pieprasa ebreji, musulmaņi un kristieši", skaidroja pāvests.

Atbildot uz jautājumu par migrācijas problēmu un mūru (šī vārda tiešā nozīmē) celtniecību, pāvests, no vienas puses, atzina, ka saprot dažu valstu grūtības, ar kādām tām ir nācies sastapties, no otras puses, neslēpa savas skumjas un sašutumu par lielo nežēlību un cietsirdību. "Es raudāju," viņš sacīja, "jo nekā nevaru saprast šo milzīgo nežēlību". Ar to bija domāti Spānijas Marokā izveidotie divi dzeloņdrāšu žogi ar asmeņiem, uz kuriem sevi sagriež tie, kuri mēģina pārkāpt tiem pāri. Viņš atzina, ka nekā nevar saprast arī to, ka tiek pieļauta cilvēku noslīkšana Vidusjūrā. "Tādā veidā nevar atrisināt samilzušo imigrācijas problēmu," viņš uzsvēra. To ir jārisina "cilvēcīgā veidā". "Kad es redzēju to žogu ar naža asmeņiem virsū, es neticēju savām acīm." Bēgļi, kuri netiek Eiropā un tiek atgriezti atpakaļ, nonāk cilvēktirdzniecības bandītu radītajos cietumos, kur tiek mocīti un spīdzināti. Sievietes un bērni tiek pārdoti, bet vīrieši tiek pakļauti spīdzināšanām šajās ieslodzījumu vietās.

Lai šo traģēdiju novērstu, Francisks atgādināja viņam sacītos Grieķijas premjerministra vārdus: "Vispirms cilvēktiesības un tad vienošanās." "Šī frāze ir pelnījusi Nobela prēmiju", piebilda pāvests. Atslēgas vārdi, pēc Svētā tēva domām, ir sekojošie: uzņemšana, līdzgaitniecība un integrācija. Viņš atzina, ka viena Eiropas valsts, protams, nevar uzņemt visus bēgļus, bet tos ir jāsadala pa visu Eiropu. Ja kāda valsts nespēj integrēt, jālūdz palīdzība citai valstij, bet ar bailēm nekur tālu netiksim. "Bailes ir diktatūru sākums," sacīja Francisks, uzsverot, ka Eiropai ir jābūt ar atvērtu sirdi un nesavtīgai. Šai kontekstā kā piemēru viņš minēja arī Angelu Merkeli, kura investē izglītībā, ekonomikā un citās jomās emigrantu zemēs.

Vaticannews.va