Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Palasīsim...  Raksti

Nepilngadīgo aizsardzība Baznīcā
12.04.2019 pl. 16:17

Liepājas diecēzes bīskaps un
Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs Viktors Stulpins

No 21. līdz 24. februārim Romā norisinājās bīskapu konference, veltīta nepilngadīgo aizsardzībai Baznīcā, kurā piedalījās nacionālo bīskapu konferenču priekšsēdētāji, kā arī dažādu kongregāciju vadītāji un citi Baznīcas pārstāvji. Tikšanās mērķis bija pārrunāt Baznīcā notikušos vardarbības noziegumus pret nepilngadīgajiem, kā arī meklēt atbildes un risinājumus šai problēmai.

Turpmākā darbības virziena rādītāji

Jau pašā sākumā tikšanās dalībniekiem tika izsniegts 21 pieturas punkts, kas bija darbības virziena rādītāji. Balstoties uz šiem punktiem, tika veikts darbs, kas bija turpinājums jau vairākiem citiem pāvestu izdotajiem dokumentiem, šoreiz pievēršot uzmanību tieši veicamo darbu praktiskiem norādījumiem. Piemēram, izstrādāt norādījumus tam, kā rīkoties Baznīcas vadītājiem situācijās, kad ir izdarīts noziegums, kādas ir uzklausīšanas un lietu izšķiršanas struktūras, procedūras upuru aizsardzībai, sadarbība ar civilo varu utt.

Svarīgs punkts ir Baznīcas kopīgā atbildība par cietušajiem, viņu ģimenes locekļiem un rūpes par viņu dziedināšanu. Tika uzsvērts, ka taisnīgums viens pats nedziedē, svarīgi ir iet arī piedošanas ceļu, lai dziedinātos. Tāpat atbildība un pavadība nepieciešama tiem garīdzniekiem un Baznīcas darbiniekiem, kuri tiek netaisnīgi apvainoti, lai arī viņi varētu turpmāk veikt savu kalpojumu.

Konferencē tika runāts arī par Baznīcas atbildību attiecībā pret pāridarītājiem, lai no viņiem vienkārši neatbrīvotos, bet pētītu to, vai ir iespējama dziedināšana un kā nepieļaut jaunus noziegumus.

Uzsvars tika likts uz dažādu zemju bīskapu sadarbību, arī starp bīskapiem un reliģiozajiem, kā arī lajiem un viņu iesaistīšanu lietu izmeklēšanā, ņemot vērā viņu profesionālās zināšanas. Svarīgs punkts bija arī garīdznieku formācija. Runāts tika par garīgajiem semināriem, kuros vajadzētu likt uzsvaru uz cilvēcisko formāciju, kas sevī ietver arī savas seksualitātes apzināšanos un izpratni. Tika runāts arī par noziegumu izmeklēšanas dokumentāciju un atvērtību uz plašsaziņas līdzekļiem, lai sabiedrība tiktu savlaicīgi informēta, pasargājot to no maldīgas vai nepatiesas informācijas. Būtiska loma šajās dienās bija arī upuru liecību uzklausīšanai gan klātienē, gan arī ar ierakstu starpniecību, lūgšana kopā ar viņiem un par viņiem.

Visas konferences dienas pavadīja pāvesta Franciska dotie pārdomu punkti, kas daudzkārt sasaucās ar uzrunās izskanējušo un darba grupās pārrunāto.

Skats pagātnē un nākotnē

Nenoliedzami tie noziegumi, kurus ir pastrādājuši garīdznieki, ir traģēdija ne tikai upuriem un viņu tuviniekiem, bet arī visai Baznīcai un tiem garīdzniekiem, kuri cenšas dzīvot svētu dzīvi, vadot cilvēkus tuvāk Dievam. Šo noziegumu dēļ zudusi uzticamība un ticība Baznīcai, dzimis naids un zaudēta ticība Dievam.

Aizvien izskan balsis, kas saka, ka Baznīca neko nav darījusi, tikai slēpusi, noliegusi problēmu. Tomēr ir sperti soļi, piemēram, Savienotajās Valstīs jau pirms daudziem gadiem, rūpējoties par bērnu aizsardzību, ir izstrādātas vadlīnijas, kā rīkoties Baznīcas darbiniekiem (ne tikai garīdzniekiem), lai izvairītos no iespējas tikt apsūdzētiem un vienlaicīgi, lai pasargātu bērnus no traumēšanas. Šī pieredze bija palīgs citām valstīm, izstrādājot attiecīgās vadlīnijas. Trīs darba dienas bija sadalītas pa tēmām: atbildība, pārvaldība (sadarbība), un caurskatāmība.

Atbildība

Aicinot pārdomāt Baznīcas atbildību, pirmais runātājs kardināls Luiss Antonio G. Tagle no Filipīnām atsaucās uz apustuļa Toma pieredzi pēc Kristus augšāmcelšanās (Jņ 20,19–28). Kā apustulis pieskārās Kristus brūcēm, tā arī Baznīcai jāpieskaras brūcēm, kas cirstas tās Miesā caur garīdznieku pāridarījumiem nepilngadīgajiem. Tāpat viņš uzsvēra, ka nepieciešama piedošanas pedagoģija un dziedināšana, kuru nesniedz taisnīgums. Dziedināšanai nepieciešama vispirms pacietīga uzklausīšana, tad taisnīgums un piedošana kopā. Kardināls aicināja palīdzēt ne tikai upuriem, bet arī pāridarītājiem, lai viņi vairs neatkārtotu nodarījumus. Kā arī viņš aicināja domāt par to, kā būt kopā ar upuru ģimenēm. Viņš pieskārās arī tai tēmai par nevainīgi apsūdzētajiem garīdzniekiem, par kuru mūsdienu pasaulē nerunā. Kardināls arī uzsvēra, ka svarīga loma ir ģimeņu formācijai, jo arī garīdznieki nāk no ģimenēm un katrai ģimenei ir sava vēsture.

Nākamais runātājs bija Maltas bīskaps Čarlzs J. Šikluna, viņš pirms kļūšanas par bīskapu bija nodarbojies ar šādu lietu izmeklēšanu. Viņš iesāka ar fragmentu no Lūkas evaņģēlija: “No ikviena, kam daudz dots, daudz prasīs’, un, kam daudz uzticēts, no tā vairāk atprasīs” (12,48). Viņš minēja, ka Baznīca jau ir uzņēmusies atbildību par savu garīdznieku pārkāpumiem, kaut vai caur to, ka vispirms pāvests Benedikts XVI vairākkārt atvainojās upuriem un viņu tuviniekiem, rakstīja vēstules, tika izskatītas lietas un izvirzītas apsūdzības, bija notiesātie, kas tika atstādināti no amata un ir izcietuši vai joprojām izcieš sodu. Līdzīgi rīkojas pāvests Francisks. Nav tā, ka ir pilnīga bezdarbība un slēpšana.

Kardināls Rubens Salazars Gomezs no Bogotas savukārt uzsvēra bīskapu kā Baznīcas ganu atbildību par priesteriem un reliģiozajiem. Viens no svarīgākajiem punktiem, kas tika izvirzīts, – bīskapiem nekavējoties ir jāreaģē uz apsūdzību, veicot attiecīgās procedūras.

Pārvaldība

Otrajā dienā konferences vadīja kardināli Osvalds Graciass un Bleizs Supičs, un Vatikāna kongregācijas darbiniece un kanonisko likumu speciāliste Linda Gizoni. Būtiskākais viņu uzrunās bija sadarbības jautājums dažādos līmeņos, lai lietas risinātu, kā arī lai veiktu preventīvus darbus. Šajā dienā bieži skanēja vārdi: koleģialitāte un sinodalitāte, kas nozīmē bīskapu savstarpēju koleģiālu sadarbību, informējot vienam otru gadījumos, kad notiek garīdznieku pārcelšana. Sinodalitāte – visu kristīto iesaistīšanās Baznīcas dzīvē un arī šo smago jautājumu risināšanā, tika arī uzsvērta nepieciešamība piesaistīt speciālistus dažādās jomās.

Caurskatāmība

Šīs dienas runātāji bija klostermāsa Veronika SHCJ no Nigērijas, kard. Reinhards Marks no Vācijas un Meksikas televīzijas žurnāliste Valentīna Alazraki.

Savās runās viņi atsaucās uz biogrāfisko drāmu ”Spotlight”, kas parādīja caurskatāmības trūkuma sekas un aicināja būt ne tikai Dieva baušļu sludinātajiem, bet ar savu morālo dzīvi rādīt, kā to dzīvot. Tika uzdots arī jautājums par garīdznieku formāciju tīri cilvēciskā jomā, iesaistot tajā arī ģimenes, laulātos un citus dzīves aicinājumus izdzīvojošus cilvēkus, kā arī mudināt uz savas seksualitātes apzināšanos. Runātāji aicināja arī domāt par zināmas struktūras ieviešanu, kas palīdzētu izmeklēšanā, aizstāvēšanā un datu aizsardzībā. Runa bija par nevainības prezumpcijas un nulles tolerances jēdzieniem, kā tos realizēt dzīvē, ņemot vērā, ka situācijas var būt dažādas un pasaulē ir dažādas kultūras, kur vienā tas var būt noziegums pret mazgadīgo, bet citā tā ir ikdienas dzīve. Dažās Āfrikas valstīs par pilngadīgu jau tiek uzskatīts 13, bet Eiropā – 18 gadu vecumā. Kā, ņemot vērā šīs atšķirības, risināt jautājumus par bērnu aizsardzību. 

Žurnāliste Valentīna Alazraki dalījās savā ilggadīgajā pieredzē, darbojoties piecu pāvestu laikā, atspoguļojot notikumus Vatikānā. Viņa uzsvēra caurspīdīguma, atklātības nepieciešamību, lai žurnālisti, kas bieži veido sabiedrisko domu, “neizdomātu” to, ko Baznīca nepasaka. Viņa arī atzina, ka žurnālisti “ķer”sensācijas un vislabprātāk – negatīvās, bet, atspoguļojot labo, nav tik ieinteresēti. Tomēr gatava recepte tam, kā to mainīt, vēl netika atrasta.

Laikraksts "Nāc", Nr. 108