Sv. Mise iesākās ar kopīgas lūgšanas vārdiem: “Dievs, Tu neizsakāmā žēlastības dāsnumā šodien gribi priesteri Andri iecelt par Tavas Baznīcas ganītāju. Ļauj viņam uzticīgi pildīt bīskapa amatu, kā arī saskaņā ar Tavu gribu vārdos un ar piemēru vadīt viņa rūpēm uzticēto tautu.” Sprediķī jauno palīgbīskapu un visus klātesošos uzrunāja arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, aplūkodams bīskapa kā ganītāja misijas četrus elementus, kas atrodami ganītāju darba aprakstā Apustuļu darbu grāmatā (2, 42): “Un viņi pastāvēja apustuļu mācībā, maizes laušanas sadraudzībā un lūgšanā.” Arhibīskaps uzsvēra: “Šos elementus apvieno izteiciens „tie pastāvēja” (gr. proskasterountes): pie kristieša būtības pieder izturība, centība; tas ir būtiski darbam, ko veic ganītāji, strādnieki pie Kunga pļaujas. Gans nedrīkst būt kā niedre, kuru vējš pūš šurpu turpu, kā kalps sava laika garam. Īpaši gana darbā ir svarīgi būt bezbailīgam, drosmīgam, vērsties pret konkrētā brīža ievirzēm un kaprīzēm. Viņam nav jābūt par niedri, bet drīzāk par koku ar dziļām un stingrām saknēm. Tas nav tas pats, kas stīvums. Tikai pie stabilitātes ir arī izaugsme, pārveidojoties paklausībā patiesībai.” Runādams par Baznīcas dzīves balstu, kas ir kopība (koinonia), arhibīskaps atgādināja par bīskapa misiju katoliskās kopības saglabāšanā: “Dārgais Andri, bīskaps kalpo, lai netiktu salauzta šī kopības saikne. Apustuliskā pēctecība, kurā ieej īpašā veidā kā bīskaps, nozīmē saglabāt kopību ar tiem, kas satikuši Kungu redzami un uztverami, un tā uztur mūsu vidū atvērtas debesis, Dieva klātbūtni. Tikai kopībā ar apustuļu pēctečiem esam arī kontaktā ar iemiesoto Dievu. Tikai pateicoties kopībai ar Dievu, kopībai ar Jēzu Kristu, šī liecinieku virkne paliek vienota. Bīskaps nekad nav viens, bet vienmēr tikai bīskapu kolēģijā. Un šai koleģialitātei pieder visas paaudzes, visu laiku dzīvā Baznīca. Bīskapam ir misija saglabāt šo katolisko kopību. Kungs lika svētajam Pēterim un viņa pēctečiem būt par šādas kopības centru, garantēt atrašanos visā apustuliskajā kopībā un tās ticībā. Bīskapa uzdevums ir darboties par labu kopībai ar visām vietām un laikiem, ticības kopībai, kas aptver debesis un zemi. Mums ir iespēja ar visu sirdi ik dienu piedzīvot kopību sakrālajā brīdī, kad Jēzus sevi atdod Svētajā komūnijā.” Svinīgajā ceremonijā tika nolasīts pāvesta Franciska izdotais mandāts, nākamajam bīskapam tika uzdoti jautājumi, uz kuriem tautas priekšā viņš apliecināja savu gribu kalpot par bīskapu, un pēc roku uzlikšanas un svaidīšanas ar svētajām hrizmas eļļām viņam tika pasniegta Evaņģēlija grāmata un bīskapa amata zīmes – gredzens, mitra un pastorāls jeb gana zizlis. Ar svinīgiem un ilgstošiem applausiem visi klātesošie apsveica jauno palīgbīskapu. Savā pateicības uzrunā viņš pauda, ka šajā brīdī jūtas kā piedzimis no jauna un kā lielā ģimenē, jo mūsu zeme un valsts būtu uzlūkojama kā viena liela ģimene - ar atbildību, ar mīlestību, - kur ģimene nozīmē arī cieņu, pazemību un lēnprātību. Palīgbīskaps A. Kravalis teica pateicības vārdus visiem, kuri bijuši viņam nozīmīgi līdzšinējā dzīves ceļā – saviem tuviniekiem, kuri ievadījuši viņu Baznīcā, Dzīvības Mātes (Notre Dame de Vie) sekulārinstitūtam Francijā, savām draudzēm, citu konfesiju garīdzniekiem, vadītajiem, brāļiem un māsām, kas palīdzējuši viņam atklāt Dieva ģimenes nozīmi ārpus savas konfesijas robežām un caur savu konfesiju tradīcijām. Viņš pateicās arī Reimas diecēzes arhibīskapam Pjēram Dornelasam, kurš viņu iesvētījis par diakonu, kardinālam Jānim Pujatam, kurš ordinējis viņu par priesteri un allaž ir garīgās kalpošanas paraugs, kā arī arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam un bīskapam Jānim Cakulam: “Paldies par jūsu klātbūtni, atbalstu un lūgšanām. Lūdzu palīdziet man īstenot no Apustuļu darbiem izvēlēto devīzi “Dieva žēlastībā izvēlēts” un kļūt par pazemīgu palīgu arhibīskapam viņa kalpošanā!” Uzrunas noslēgumā A. Kravalis atzīmēja, ka šī diena ir arī mūsu zemes un tautas atgūtās neatkarības svētki, tamdēļ aicināja visus dziedāt valsts himnu, kas “ir kā mūsu tautas lūgšana un pateicība”. Pēc svinīgā dievkalpojuma, visi tika aicināti uz Doma baznīcas dārzu, kur ikvienam bija iespēja personīgi apsveikt jauno palīgbīskapu. Savukārt katrs klātesošais varēja saņemt īpašu dāvanu no A. Kravaļa – piemiņas kartīti ar Dievmātes attēlu, bīskapa vēlējumu un viņa moto, kā arī smaržmaisiņu ar uzrakstu no Svētajiem Rakstiem “Turamies!”, kas pildīts ar lavandu ziediem, kas nākuši no Provansas, kur A. Kravalis savulaik guvis formāciju. Kā savu bīskapa moto A. Kravalis ir izvēlējies vārdus no Apustuļu darbiem: “Traditus Gratiae Dei” (Dieva žēlastībai atdevies) (Apd 15, 40), bet viņa bīskapa ģerbonis atgādina Karmela kalnu, kurā atrodas Dzīvības Mātes krusts, balodis, kā arī Dievmātes vārda pirmais burts „M”, bet ģerboņa vidū uz sarkana fona, kas atgādina Latvijas karoga krāsu, uz grāmatas ar septiņiem zīmogiem guļ Lieldienu Jērs. Palīgbīskaps A. Kravalis turpmāk kalpos kā bīskaps, kura pienākums un misija ir piedalīties Rīgas arhidiecēzes pārvaldīšanā, palīdzot arhibīskapam-metropolītam Z. Stankevičam viņa bīskapa kalpojumā. Katedrāle.lv
Foto: A. Sosnare 
| 
