Uz trešdienas vispārējo audienci Svētā Pētera laukumā bija pulcējušies aptuveni 20 tk. svētceļnieku no visas pasaules. Viņu vidū bija arī divi jaunlaulātie no Latvijas. Lūgšana "Tēvs mūsu" nav nekāda automātiski atkārtojama formula – sacīja Francisks. Šī lūgšana ir Dieva Vārds, ar kuru mēs vēršamies pie sava debesu Tēva kā Viņa mīļotie bērni. To iemācīja pats Jēzus, kurš atklāja mums Tēvu un ieveda mūs dziļās draudzības attiecībās ar Viņu. Svētais Gars māca mūs lūgt Tēvu ar šo Vārdu. Šajā sakarā pāvests uzsvēra, ka katras kristīgās lūgšanas galvenais varonis ir Svētais Gars. “Neaizmirsīsim to: katras kristīgās lūgšanas galvenais varonis ir Svētais Gars. Mēs nekad nespēsim lūgties, nesaņēmuši Svētā Gara spēku. Viņš mūsos lūdzas un palīdz mums labi lūgties.” Pāvests piebilda, ka mēs varam lūgt Svēto Garu, lai Viņš māca mūs lūgties, tāpēc ka Viņš ir īstais lūdzējs mūsos. Viņš dod mums iekšēju iedvesmu un atklāj mums, ka mēs esam Jēzus mācekļi. Pateicoties Svētajam Garam, mēs varam lūgties kā Dieva bērni, un, pateicoties Kristībai, mēs patiešām esam Dieva bērni. Svētie Raksti atklāj, ka pats Jēzus izmantoja dažādus vārdus, lai lūgtu Tēvu. Ģetzemanes dārzā Viņš saka "Abba, Tēvs". Atrazdamies tumsā, Viņš sauc Dievu vārdā "Abba". Neskatoties uz bailēm, Viņā bija pilnīga paļāvība. Viņš lūdza, lai notiek Dieva griba. Citviet lasām, ka Jēzus aicina mācekļus izkopt lūgšanas garu. Viņš māca, ka mūsu lūgšanai ir jābūt neatlaidīgai. Bez tam, Viņš mūs aicina pieminēt savā lūgšanā arī citus cilvēkus, sevišķi tos, ar kuriem varbūt mums ir smagākas attiecības. "Un piedodiet, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, ja jums kas ir pret citu, lai arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, piedotu jums jūsu grēkus" (Mk 11, 25). Francisks atzina, ka minētajos Svēto Rakstu fragmentos un Jēzus lietotajos lūgumos varam saskatīt norādes uz "Tēvs mūsu" lūgšanu. Dažreiz Jēzus, protams, lietoja arī tādus izteicienus, kas ir tālu no "Tēvs mūsu" lūgšanas vārdiem. Pie krusta viņš lūdzās ar 22. psalma vārdiem: "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis" (Mt 27, 46). "Vai debesu Tēvs var atstāt savu Dēlu?" jautāja pāvests. "Noteikti, nē! Tomēr mīlestība pret mums, grēciniekiem, lika Jēzum iet pat tik tālu – piedzīvot pamestību no Dieva puses, piedzīvot, ka Viņš ir tālu". Francisks paskaidroja, ka arī šajā baiļu pilnajā saucienā saglabājas vārdi "mans Dievs, mans Dievs". Šis vārds "mans" ir attiecību ar Tēvu kodols. Tas ir ticības un lūgšanas kodols. "Lūk, kādēļ, izejot no šī kodola, kristietis var lūgties katrā situācijā", turpināja pāvests. Mēs varam lūgties ar Bībeles, sevišķi, ar psalmu vārdiem, un varam izmantot arī visas tās daudzās lūgšanas, kas gadsimtu gaitā ir izplūdušas no citu cilvēku sirds. Šeit Svētais tēvs vēlreiz aicināja mūs neaizmirst lūgties arī par saviem brāļiem un māsām, sevišķi par tiem cilvēkiem, kuriem klājas visgrūtāk, lai neviens nepaliek nesaņēmis Dieva mierinājumu un mīlestību. Noslēgumā pāvests uzsvēra, ka, lai lūgtos, mums ir jākļūst maziem, lai tādējādi Svētais Gars varētu mūsos ienākt un lai Viņš būtu mūsu vadonis lūgšanā. Uzrunājot franču valodā runājošos ticīgos, Svētais tēvs pieminēja naktī uz 20. maiju Centrālāfrikas Republikā barbariski nogalināto 77 gadus veco klostermāsu Inesi Nieves Sančo. Misionāre daudzus gadus apmācīja meitenes gatavot ēdienu un vadīt mājas dzīvi. "Vēl viena sieviete atdeva savu dzīvību par Jēzu, kalpojot nabagiem", sacīja Francisks. Vispārējās audiences laikā pāvests sveica arī Svētā Pētera laukumā klātesošos ukraiņu svētceļniekus, īpaši, karavīru grupu, kas piedalījās ikgadējā Militārajā svētceļojumā uz Lurdu. Francisks viņiem sacīja: "Es nemitīgi lūdzu Augšāmcēlušos Kungu, lai Viņš piepilda ukraiņu sirdis ar mīlestību un mieru un dod visai [Ukrainas] zemei savu mieru. Lai Dievs jūs visus svētī!" Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
